Šodien nedēļraksta “Jurista Vārds” lasītāju uzmanībai tiek publicēts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) rīcības sēdes lēmums lietā SKA – 413.¹ Lai gan lēmumā ietvertā interpretācija nav nekas ļoti novatorisks, drīzāk uz likuma saprātīgu interpretāciju balstīts secinājums konkrētos faktiskos apstākļos, ir vērts pakavēties pie Senāta lēmumā ietvertiem vispārīgiem secinājumiem un to iespējamās attīstības tiesu praksē.

Fakti un tiesību normas

Lietas fakti īsumā ir tādi, ka personas pieteikums Administratīvajā rajona tiesā tika atstāts bez virzības trūkumu novēršanai. Par šo lēmumu pieteicējs iesniedza blakus sūdzību, kuru Administratīvā apgabaltiesa nolēma noraidīt. Apgabaltiesas lēmumā teikts, ka lēmums nav pārsūdzams. Neraugoties uz to, pieteicējs iesniedzis blakus sūdzību par apgabaltiesas pieņemtu nepārsūdzamu lēmumu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 315. un 324.pantu tiesas lēmums atsevišķi no sprieduma nav pārsūdzams. No šā pamatprincipa gan tiek pieļauti izņēmumi. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmums pārsūdzams vienā augstākās instances tiesā tikai tad, ja tas likumā tieši paredzēts vai arī lēmums kavē lietas virzību.