1. Novembris 2005 /NR. 41 (396)
Skaidrojumi. Viedokļi
Speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesa likumā
Dr. habil. iur.
Reinhards Dombrovskis
Baltijas Starptautiskās akadēmijas emeritēts profesors 

Speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesa likumā

Prof. emer. Dr.habil.iur. Reinhards Dombrovskis

DOMBROVSKISRMB.JPG (10674 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Kriminālprocesa likumā ir vairāki jauni institūti, “speciālās izmeklēšanas darbības”, kas agrāk nepastāvēja Latvijas kriminālprocesuālajā likumdošanā. Rodas jautājums: vai ir vajadzīgs šāds institūts mūsu likumdošanā? Apskatīsim detalizēti šo problēmu, jo agrāk izmeklēšanai bija zināmas tikai divas izzināšanas darbības – izmeklēšanas darbības un operatīvie pasākumi, bet tagad parādījies starpposms – “speciālās izmeklēšanas darbības”.
Pirmkārt, izmeklēšanas darbībai ir spilgti izteikts izzinošs raksturs. Visai izplatīts ir viedoklis, ka izmeklēšanas darbība ir darbība, kas saistīta ar pierādījumu vākšanu, fiksāciju, pārbaudi un novērtēšanu. Piemēram, prof. A.Liede apgalvoja, ka izmeklēšanās ir tādas darbības, ar kuru palīdzību procesa virzītājs “iegūst, procesuāli nostiprina un pārbauda pierādījumus”.1 Šis viedoklis ir kļūdains.
Pēc prof. Ā.Meikališas domām, “izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, ko veic procesa virzītājs kriminālprocesuālajā likumdošanā noteiktajā kārtībā, lai atklātu, procesuāli nostiprinātu un pārbaudītu faktus, kam ir nozīme krimināllietā”.2 Tā faktiski ir pareiza izmeklēšanas darbības definīcija.
Krievijā līdz šim laikam dominē uzskats, ka izmeklēšanas darbība ir procesuāla darbība, kas saistīta ar pierādījumu vākšanu, fiksāciju, pārbaudi un novērtēšanu.3 Literatūrā krievu valodā izteikts arī cits un pareizāks viedoklis: izmeklēšanas darbība ir izzinošu metožu kopums procesuālajā formā, lai izveidotu izmeklējamā noziedzīga nodarījuma ideālo modeli.4
Raksta autors piedāvāja šādu izmeklēšanas darbības definīciju, kas tika pieņemta un ietverta KPL: “Izmeklēšanas darbības ir procesuālas darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā” (KPL 138.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties