Mg.iur. Andrejs Judins, LPA Krimināltiesību katedras docents, sabiedriskās politikas centra “Providus” krimināltiesību politikas eksperts

Foto: no personiskā arhīva

Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu viņu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem. Šo papildsodu tiesa drīkst piemērot tikai tajos gadījumos, kad šāda iespēja ir tieši paredzēta Krimināllikuma (KL) sevišķās daļas panta sankcijā. KL ir divdesmit seši noziegumi, par kuru izdarīšanu likumpārkāpējs var tikt sodīts ar policijas kontroli. Astoņpadsmit no tiem ir sevišķi smagi noziegumi, septiņi – smagi noziegumi, bet viens – mazāk smags noziegums. Policijas kontroles piespriešana ir paredzēta, notiesājot personu par slepkavību, izvarošanu, izspiešanu, laupīšanu, huligānismu, bandītismu un citu smagu noziegumu izdarīšanu. Deviņpadsmit gadījumos likumā ir paredzēta obligāta policijas kontroles piespriešana, savukārt septiņos gadījumos lēmumu par šā soda piespriešanu tiesa pieņem pēc saviem ieskatiem.
Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa var piespriest tikai kopā ar brīvības atņemšanu, turklāt – ja tiek piespriests reāls brīvības atņemšanas sods. Nav pieļaujama policijas kontroles piespriešana, ja tiesa nolēmusi sodīt vainīgo ar brīvības atņemšanu nosacīti.