8. Novembris 2005 /NR. 42 (397)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību saistošie noteikumi - vai vienmēr tiesiski
4

Saistošo noteikumu tiesiskuma pirmās izvērtēšanas rezultātā tikai aptuveni 50% pašvaldību saistošo noteikumu tiek atzīti par tiesiskiem. Pašvaldību nolikumu atbilstības līmenis likumam "Par pašvaldībām" un citiem pašvaldību darbību regulējošiem tiesību aktiem ir ļoti zems, no vasaras nogalē un rudens pirmajā mēnesī iesūtītiem divsimt pašvaldību nolikumiem pirmās izvērtēšanas rezultātā par likumam atbilstošiem atzīti tikai sešpadsmit.

Pašvaldību saistošie noteikumi – vai vienmēr tiesiski

Dipl. iur. Kristīne Jaunzeme, RAPLM Juridiskā departamenta nodaļas vadītāja, LU Juridiskās fakultātes maģistrante

JAUNZEME.JPG (11713 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Saistošo noteikumu tiesiskuma pirmās izvērtēšanas rezultātā tikai aptuveni 50% pašvaldību saistošo noteikumu tiek atzīti par tiesiskiem. Pašvaldību nolikumu atbilstības līmenis likumam “Par pašvaldībām” un citiem pašvaldību darbību regulējošiem tiesību aktiem ir ļoti zems, no vasaras nogalē un rudens pirmajā mēnesī iesūtītiem divsimt pašvaldību nolikumiem pirmās izvērtēšanas rezultātā par likumam atbilstošiem atzīti tikai sešpadsmit.1 Tomēr, neraugoties uz saistošo noteikumu prettiesiskumu, atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam tie var stāties spēkā un ir piemērojami.
Šā raksta ietvaros autore nevērtēs pašvaldību saistošo noteikumu zemās juridiskās kvalitātes iemeslus, bet gan vērsīs uzmanību uz spēkā esošo tiesisko regulējumu un no tā izrietošām rīcības iespējām ar prettiesiskiem saistošiem noteikumiem, kā arī rosinās uz diskusiju par to, vai līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir jānodrošina to atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību aktiem.

Neefektīvs tiesiskais regulējums 11 gadu garumā

Kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas 1994.gada 19.maijā tajā nav noteikts tāds saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudes regulējums, kas nodrošinātu prettiesisku saistošo noteikumu nestāšanos spēkā. 1994.gada 19.maija likuma2 redakcijā 45.pantā bija noteikts pašvaldības domes (padomes) pienākums saistošos noteikumus publicēt vai izlikt redzamā vietā domes (padomes) ēkā, pēc kā saistošie noteikumi stājās spēkā un bija obligāti visām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Papildus bija noteikts pašvaldības domes (padomes) pienākums saistošos noteikumus triju dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtīt valsts reformu ministram. Kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas tajā divdesmit reizes ir izdarīti grozījumi, tajā skaitā arī attiecībā uz saistošo noteikumu spēkā stāšanā kārtību, taču efektīvs saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudes regulējums tā arī nav iestrādāts. Šī iemesla dēļ arī prettiesiski saistošie noteikumi var stāties spēkā.

Pēdējie grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

Līdz ar grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, kas tika pieņemti 2005.gada 17.februārī,3 ir izdarītas būtiskas izmaiņas pašvaldību tiesību izdot saistošos noteikumus regulējumā. Saistošo noteikumu izdošanas tiesību uzskatījuma formu, proti, kad bija noteikts, kādu jautājumu regulēšanai pašvaldības ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus,4 ir papildinājusi arī vispārējā forma, kas autonomās kompetences īstenošanas jomā pieļauj pašvaldībām izdot saistošos noteikumus arī tad, ja tas nav tieši paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.5 Jāatzīst, ka līdz ar šo grozījumu spēkā stāšanos situācija tiesisku saistošo noteikumu pieņemšanas jomā ir vēl vairāk sarežģījusies, jo pašvaldības nereti pārprot tiesības pieņemt saistošos noteikumus autonomās kompetences un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanas jomā, uzskatot tās par neierobežotām. Jāatzīmē, ka šīs neierobežotās tiesības ir ierobežotas ar augstāka juridiska spēka tiesību aktu ievērošanu, kas nereti tiek aizmirsts, nosakot jaunu, savu regulējumu jautājumiem, kas jau noregulēti likumos vai Ministru kabineta noteikumos.6 Šādā situācijā kompetentas institūcijas veikta saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaude7 nodrošinātu to, ka prettiesiski saistošie noteikumi pašvaldības domei (padomei) būtu jāprecizē un tie varētu stāties spēkā tikai pēc visu trūkumu un neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību aktiem novēršanas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
pētniece
22. Novembris 2005 / 14:08
0
ATBILDĒT
Nepiekrītu autorei tajā daļā, kurā tiek mēģināts pieradīt, ka ar administratīvo aktu var atcelt normatīvo aktu, resp. ministra lēmums nereģistrēt SN - administratīvais akts?!! Tas ir apsurdi!!
Švarcs
8. Novembris 2005 / 16:24
0
ATBILDĒT
nu jā, tā varētu būt, ka pašvaldībās tiesiskums ir attīstīts ne pārāk augstā līmenī. no tāda viedokļa Egila Levita priekšlikums varbūt nemaz tik ļoti nav noraidāms?
viss būs labi!!
8. Novembris 2005 / 13:54
0
ATBILDĒT
tas jau nekas ka tas nav atrunāts SN, notekti tur ir atsauce uz iekšējiem norm.aktiem, kuri attiecīgo jautājumu regulē.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties