Sabiedrībā plaši tiek pausti uzskati par tiesiskās apziņas degradāciju, plašos sabiedrības slāņos izplatīto tiesisko nihilismu, arvien vairāk eskalējošo tiesisko infantīlismu utt. Tomēr tajā pašā laikā jāatzīst, ka konkrēti pētījumi, kas apstiprinātu vai atspēkotu minētos viedokļus, Latvijā gandrīz nav veikti. Izņēmums ir tiesību maģistra J.Neimaņa raksts "Par mūsdienu sabiedrības tiesisko apziņu" (Latvijas Vēstnesis, 2000.g. 11.jūlijs).

Kas tad ir tiesiskā apziņa? Kā atzīst profesors I.Krastiņš: " Tiesiskā apziņa — tiesisko uzskatu, teoriju, ideju un jūtu (tiesisko emociju) kopums, kas izsaka indivīda, sociālo grupu vai tautas attieksmi pret tiesībām un to prasībām, dod tiesisko parādību novērtējumu no likumības un taisnīguma viedokļa, kā arī izsaka jaunas nepieciešamās tiesiskās prasības, kas atspoguļo sabiedrības tālākās ekonomiskās un kultūras attīstības uzdevumus, kā arī atsevišķu pilsoņu vajadzības un intereses. Sevišķa nozīme tiesiskajai apziņai ir likumdošanas pilnveidošanā un tiesību normu realizācijā, sevišķi piemērošanā. (..)"1

Sabiedriskās apziņas kopumā līdzās politiskajiem, ideoloģiskajiem, reliģiskajiem, nacionālajiem un citiem uzskatiem tiesiskā apziņa ieņem vienu no vadošajām vietām. Pēc savas būtības tai pieder sabiedrību balstošā, vienojošā un integrējošā nozīme. Tiesiskajai apziņai, kas ir balstīta uz tiesiskajām vērtībām, ir leģitīma nozīme. Tās deformācija sekmē prettiesisku uzvedību.

Sabiedrības locekļu tiesiskās zināšanas, to izpratne, kā arī pilsoņu tiesību un brīvību reālā atbilstība likumdošanai raksturo pēdējās kvalitāti un ļoti būtiski ietekmē tiesiskās kārtības stabilitāti valstī.