Pašlaik Eiropā ir trīs dažādi līdzās pastāvoši pamattiesību avoti: nacionālo tiesību avoti, starptautisko tiesību avoti (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencija, turpmāk- Konvencija), un Eiropas Savienības (ES) tiesību avoti, tostarp Eiropas Kopienu tiesu prakse.
Pastāv arī trīs dažādi jurisdikcijas veidi, kas piemēro šos dažādos tiesību avotus: dalībvalstu nacionālās tiesas, divas Eiropas Savienības tiesas Luksemburgā un Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā.
Foto: Dina Gailīte, “JV” |
*Referāts “The coordination of the protection of fundamental rights in Europe” nolasīts trešajā Eiropas juristu forumā Ženēvā 2005.gada 8.septembrī. “JV” redakcija pateicas autoram par atļauju darbu tulkot un publicēt latviešu valodā.
Esmu gandarīts par iespēju analizēt pamattiesību aizsardzības koordinēšanu Eiropā. Šis temats ir tik aktuāls, ka es varētu stundām ilgi runāt par subsidiaritāti vai kompetences robežām, pretstatu starp tiesas aktivitāti un pasivitāti vai precedenta saistošo spēku Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk arī– ECT) un mūsu tiesas spriedumu ietekmi uz nacionālajām tiesībām. Tomēr es galvenokārt runāšu par mūsu attiecībām ar Eiropas Kopienu tiesu (turpmāk– EKT). Es īpaši sveicu Centrālās Eiropas valstu augstāko tiesu vadītājus un tiesnešus, kas piedalās šajā pasākumā. Jūsu klātbūtne ir svarīga, un jūs šeit iederaties. Pēdējos gados apmēram 62 līdz 63 procenti no visām ECT lietām nāk no Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm, Baltijas vai Kaukāza, kādi 10 procenti no Turcijas un tikai apmēram 28 līdz 29 procenti no Rietumeiropas. Tas ir svarīgs aspekts, runājot par mūsu tiesu, un būtu labi, ja ikviens, kurš raksta par ECT, to īpaši ņemtu vērā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.