Objektīvās izmeklēšanas princips ir nepieciešams ne vien, lai nodrošinātu pušu faktisko vienlīdzību, bet arī, lai publisko tiesību sfērā nodrošinātu valstī objektīvo tiesiskumu: valstij savas attiecības ar pilsoni jāveido uz objektīva tiesiskuma pamata.
Objektīvās izmeklēšanas princips
Dipl.iur. Māris Markovs, LU Juridiskās fakultātes maģistrants
Nobeigums. Sākums “JV” Nr.2, 10.01.2006.
|
Objektīvās izmeklēšanas principa nepieciešamība izprotama, ņemot vērā administratīvā procesa pamatfunkcijas.
Administratīvā procesa tiesībām ir vairākas pamatfunkcijas. Pirmā– vissvarīgākā– funkcija ir nodrošināt materiālo administratīvo tiesību vienveidīgu, precīzu un juridiski korektu realizāciju. Šai aspektā administratīvā procesa tiesības ir akcesoriska palīgnozare attiecībā pret materiālajām administratīvajām tiesībām. Tādā griezumā administratīvā procesa tiesību un materiālo administratīvo tiesību attiecības ir līdzīgas kā civilprocesa un civiltiesību attiecības vai kriminālprocesa un krimināltiesību attiecības.
Tomēr administratīvā procesa tiesības šodien nav vairs tikai “tīri” procesuālās tiesības. Materiālo administratīvo tiesību realizācija ir cieši saistīta ar cilvēktiesību realizāciju. Šajā gadsimtā, it sevišķi tā otrajā pusē, kad demokrātiskā un tiesiskā valstī visa valsts darbība arvien vairāk tiek pakļauta augstākstāvošām cilvēktiesību normām, administratīvais process ir kļuvis par “atslēgas nozari”, no kuras lielā mērā ir atkarīga cilvēktiesību realizācija valstī.
Administratīvā procesa tiesības ar cilvēktiesībām ir saistītas divējādi. Pirmkārt, tās lielā mērā nodrošina tā saukto “procesuālo taisnīgumu” attiecībās starp valsti un indivīdu. Taisnīgs, “caurspīdīgs” iestādes un tiesas lēmuma pieņemšanas process ir priekšnoteikums, lai sistemātiski realizētu taisnīgumu materiālās tiesībās (ar netaisnīgu procesu parasti nav iespējams sasniegt taisnīgu rezultātu).
Otrkārt, tiesības uz “procesuālo taisnīgumu” ietilpst modernā cilvēktiesību katalogā kā viena no materiālajām cilvēktiesībām. Tiesiskā valstī tā ir pašvērtība, jo svarīgs ir ne tikai tas, vai valsts rīcības rezultāts attiecībā pret indivīdu atbilst cilvēktiesību prasībām, bet arī tas, kāda ir šī rīcība pati par sevi, neatkarīgi no tās rezultāta. Tas ir arī cilvēka cieņas jautājums. Citiem vārdiem: cilvēktiesību jautājums ir ne tikai “ko” valsts dara, bet arī “kā” valsts to dara.
Administratīvā procesa tiesību otrā pamatfunkcija ir nodrošināt valsts varas dalīšanas principa realizāciju attiecībās starp izpildvaru un tiesu varu. Tas nozīmē, ka izpildvaras rīcība pret indivīdu, konkrētā gadījumā piemērojot tiesību normas (tipiskais gadījums ir valsts pārvaldes izdots administratīvs akts), tiek pakļauta tiesu varas kontrolei. Turklāt tiesu varas kontroles tiesības aptver kā izpildvaras rīcības formālo tiesiskumu, tā arī saturisko lietderību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.