Augstākās tiesas Senāta spriedums

Pilsonības iegūšanai krāpšanas ceļā ir prettiesiskas darbības juridiskais raksturs neatkarīgi no laika sprīža, kas pagājis, kopš persona to ieguvusi.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators I.Fridrihsons, senatori M.Zāģere un O.Druks-Jaunzemis 2005.gada 6.aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē atbildētāja Andreja Korņeva kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2004.gada 15.decembra spriedumu Naturalizācijas pārvaldes prasībā pret Andreju Korņevu par Latvijas pilsonības atņemšanu.

Noklausījies senatores M. Zāģeres ziņojumu, atbildētāja pārstāvja R. Bortaščenoka paskaidrojumus, ka viņš uztur kasācijas sūdzību, prasītājas pārstāvja R. Koņuševska iebildumus pret kasācijas sūdzību, Senāts

konstatēja

Andrejs Korņevs dzimis 1962.gada 3.jūlijā Čeļabinskas apgabalā, Krievijā. 1993.gada 25.februārī viņš saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” 2.1. punktu kā Latvijas pilsoņa pēcnācējs reģistrēts kā Latvijas pilsonis.

Savu piederību Latvijas pilsoņu kopumam Andrejs Korņevs Latvijas pilsoņa iesniegumā pamatojis ar sava tēva Aleksandra Ivanova dzimšanas faktu Latvijā 1936.gada 29. novembrī Biķernieku pagastā, Daugavpils rajonā, vecvecāku Latvijas pavalstniecību un pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā līdz 1940. gadam.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.13 “Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība” Naturalizācijas pārvalde veikusi pārbaudi par Andreja Korņeva piederību Latvijas pilsoņu kopumam un konstatējusi, ka pirms Latvijas pilsoņa statusa reģistrācijas 1981.gada 19.martā Andrejs Korņevs iesniegumā par pases izsniegšanu norādīja, ka viņa tēvs ir Aleksandrs Korņevs, ko apliecina arī Čeļabinskas apgabala Dzimtsrakstu nodaļas 1962.