21. Februāris 2006 /NR. 8 (411)
Skaidrojumi. Viedokļi
Sarkanā partizāna V.Kononova lietas tiesiskās problēmas
5

Viņiem bija kombatantu pazīmes: viņi atklāti nēsāja ieročus, šī grupējuma priekšgalā bija atbildīga persona. Pēc prokuratūras versijas, ieroči, kas tiem tika izsniegti, bija paredzēti aizsardzībai pret bandītiem, lai gan, kā zināms, granātas, kuras viņiem bija, pieder uzbrukumam paredzētam ieroču veidam.

Sarkanā partizāna V.Kononova lietas tiesiskās problēmas

Nikolajs Ogurcovs, Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirants

7.JPG (12148 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

2004.gada 28.septembrī ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta spriedumu* beidzās sarkanā partizāna Vasilija Kononova krimināllieta, kura daudzu gadu laikā izsauca plašu rezonansi un sabiedrības interesi. Par to tika uzrakstīts vairāk nekā tūkstotis rakstu dažādos izdevumos gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Plaši apgaismojot šo lietu, autori pa lielākajai daļai skāra politiskus jautājumus, izsakot savās publikācijās dažkārt pretrunīgus viedokļus, sākot no prasības “sodīt bandītu”, līdz aicinājumam atbrīvot “sarkano partizānu”. Šajā rakstā tiks aplūkoti šī procesa juridiskie aspekti.

Par formālu iemeslu krimināllietas ierosināšanai kļuva raksti, kas tika publicēti “Tautas Izlūka Biļetena” 58., 68., 78.numurā (kritiķu vairums šo izdevumu pieskaita tā sauk­tajai dzeltenai presei), kuri informēja, ka 1944.gada 25.maijā sarkano partizānu grupa V.Kononova vadībā nodedzināja Mazo Batu sādžu un veica mierīgo iedzīvotāju masveida slepkavības. Balstoties uz šo informāciju, kā arī uz 60.– 80.gadu arhīvu datiem un laikrakstu publikācijām, 1998.gada 22.janvārī Satversmes Aizsardzības birojs ierosināja krimināllietu Nr.86000198. Pamatojoties uz 1998.gada 14.augusta lēmumu, V.Kononovs tika arestēts, bet 21.augustā pret viņu tika izvirzīta apsūdzība pēc Latvijas Kriminālkodeksa (KK) 68.3 panta (kara noziegumi). Otrās grupas invalīdam, 75 gadus vecajam pensionāram tika piemērots tāds drošības līdzeklis kā arests, lai gan bija acīmredzams, ka neviens nopietni pat nedomāja, ka viņš slēpsies no izmeklēšanas.

Vasilijs Kononovs dzimis 1923.gada 1.janvārī Ludzas rajona Strauju sādžā. 1957. gadā beidzis PSRS Iekšlietu ministrijas Augstāko skolu, bija PSKP biedrs, pēdējā darbavieta– LPSR Iekšlietu ministrijas Transporta milicijas pārvaldes priekšnieks, šobrīd– pensionārs.

V.Kononovs tika apvainots par to, ka Otrā pasaules kara laikā, būdams kombatants, tas ir, PSRS sarkano partizānu speciālās grupas brigādes “Laiviņš” komandieris Baltkrievijas un Latvijas teritorijā, izdarīja kara noziegumu, tas ir, pārkāpa kara vadīšanas noteikumus, kas izpaudās kā mierīgo iedzīvotāju slepkavība, spīdzināšana, neattaisnota dzīvojamo un saimniecības ēku postīšana.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
G.G.
22. Februāris 2006 / 17:42
0
ATBILDĒT
Būtu nepamatoti apgalvot, ka tiesu spriedumus (dažādās jomās) politika neietekmē. Lai atceramies teicienus, ka tiesu spriež un vēsturi raksta uzvarētāji.

Lai nu kā, bet NZP komentārs ir skaists!
z_x
21. Februāris 2006 / 18:24
0
ATBILDĒT
Ja mēs deklarējam, ka dzīvojam tiesiskā valstī, tad arī tā tam jābūt. Nav grūti pamanīt, ka politiskie jautājumi, kad tie nonāk līdz juristiem klūst gandrīz vai par intīmiem jautājumiem. Juristi vienkārši kautrējas politiskās lietas vērtēt no tiesiskuma, taisnīguma un valsts demokratiskās iekārtas principiem. Vai tas ir pareizi? Jāsak ka faktiski juristi, kas pēc būtības ir filozofi Platona skatījumā, negrib nolaisties uz zemi un kaut ko labu darīt savai dzimtajai zemei. Vai ir pareizi būt liekulīgam un izlikties ka nekas nenotiek?
B Simma
21. Februāris 2006 / 16:54
0
ATBILDĒT
Pat ja daziem aspektiem raksta nevar piekrist, vel nepareizaki skiet ieprieksejie komentari.



Apsmiet citus cilvekus nav liela maksla. Savukart uzskatit, ka jebkura cita cilveka viedoklis ir demagogija, kuru vajadzetu aizliegt, parada izcili izpratni par viedoklu dazadibu, apbrinojamu speju pieradit sava viedokla pamatotibu - apmeram tada pasa limeni ka Vesturnieku komisija, kura, atbildot par "Baltijas nacismu", aizrunajas lidz tam, ka Nirnbergas tribunala spriedums ir politisks.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties