1.raksts “Kriminālprocesa izpratne, mērķis un kriminālprocesa tiesību avoti” publicēts “Jurista Vārdā” 21.02.2006, Nr.8.

Vienkāršoto procesa veidu grupas izveides pamatā galvenokārt ir tieši attiecīga procesa izveides un veikšanas mērķis– kriminālprocesa paātrināšana, vienkāršošana, kas var izpausties kā procesuālās kārtības būtiska vienkāršošana, kāda procesa posma izlaišana u.tml. (par vienkāršotajiem procesiem sīkāk sk. Strada–Rozenberga K. Kriminālprocesa vienkāršošana: izpratne, tendences, problēmas// Latvijas Vēstnesis, Jurista vārds 10.08.2004., 17.08.2004.; Strada–Rozenberga K. Vienkāršotās procesa formas un to piemērošanas priekšnoteikumi Latvijas kriminālprocesā//Starptautiskās zinātniskās konferences “Kriminālprocesa taisnīgums” (Rīga, LPA, 2005) rakstu krājums, Rīga, LPA, 2005, 134.–144.lpp.).

Vienkāršoto procesu pazīme ir to fakultatīvais raksturs– respektīvi, procesa virzītājs izvērtē katru konkrēto situāciju un nolemj, ir vai nav iespējams procesu veikt vienkāršotā formā un tieši kurā no tām.

Mūsuprāt, pie vienkāršotajiem procesiem būtu pieskaitāmi šādi kriminālprocesa veidi, kas bija pazīstami gan KPK, gan ir iekļauti KPL:

1) kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot no kriminālatbildības,– KPK 5–3.p., KPL 379.p.;

2) nosacīta kriminālprocesa izbeigšana– KPK 5–4.p., KPL 34.nodaļa;

3) vienošanās process– KPK 19a. nodaļa, 9a. sadaļa, KPL 38., 49. , 50. nodaļa;

4) lietas izskatīšana tiesā bez pierādījumu pārbaudes– KPK 276–1.p., KPL 499.pants;

5) saīsinātais process– KPK 9.sadaļa, KPL 37. nodaļa.

Kā arī pie vienkāršotajiem kriminālprocesiem var pieskaitīt vēl divas papildu vienkāršotās procesa formas, kas ir jauninājums KPL:

6) prokurora priekšraksts par sodu– KPL 35.nodaļa;

7) process neatliekamības kārtībā– KPL 36. nodaļa.

Tas, vai tieši šos kriminālprocesa virzīšanas veidus par vienkāršotajām procesa formām ir uzskatījis arī likumdevējs, nav viennozīmīgi atbildams jautājums. Ne L KPK, ne KPL nav veidotas atsevišķas sadaļas, kas būtu speciāli veltītas vienkāršotajiem procesiem. KPL atsevišķas nodaļas ir veltītas gandrīz visiem iepriekš norādītajiem vienkāršotajiem procesiem, izņemot procesa izbeigšanai, personu atbrīvojot no kriminālatbildības, un lietas izskatīšanai tiesā bez pierādījumu pārbaudes. Tas, tāpat kā KPL 385.pantā uzskaitītie pirmstiesas procesa veidi, ļauj secināt, ka likumdevējs abas šajā rakstā nosauktās vienkāršotās formas nav uzskatījis par vienkāršotiem procesiem, bet gan par vispārējā kārtībā veiktu procesu ar specifiskiem elementiem.

Sevišķie procesi savukārt ir tādi procesi, kas tiek īstenoti, pastāvot kādiem apstākļiem, kas nepieļauj (neparedz) iespēju īstenot t.s. procesu vispārējā kārtībā. Pašreiz spēkā esošais KPL paredz sevišķo procesu izveidi sakarā ar diviem kritērijiem– apsūdzības kategoriju un kriminālatbildības subjektu (vai tā neesamību). Tādējādi var izdalīt šādus sevišķos procesus:

1) process privātās apsūdzības lietās– KPL 58.nodaļa;

2) process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai– KPL 55.nodaļa;

3) process par mirušā reabilitāciju– KPL 56.nodaļa;

4) process, izskatot sūdzības par procesa izbeigšanas pamatojumu,– KPL 57.nodaļa;

5) process par noziedzīgi iegūtu mantu– KPL 59.nodaļa.

KPK paredzēja tikai divus no šiem procesiem– procesu privātās apsūdzības lietās (KPK 265.pants ) un procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai (KPK 8.sadaļa), pārējie sevišķo procesu veidi ir jauni kriminālprocesuāli institūti.

Ievērojot šo nostāju, kā arī KPK sadaļās iekļauto nodaļu secību un citus apstākļus, zinātnē tika norādītas šādas pastāvīgas obligātās kriminālprocesa stadijas:

1) krimināllietas ierosināšana;

2) pirmstiesas izmeklēšana, kurā bija divi posmi:

a) posms līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai,

b) kriminālvajāšana;

3) apsūdzētā nodošana tiesai;

4) lietas iztiesāšana 1.instancē;

5) tiesas nolēmuma izpilde.

Kā fakultatīvas kriminālprocesa stadijas tika paredzētas apelācija un kasācija attiecībā uz tiesas nolēmumiem, kas nebija stājušies spēkā. Savukārt spēkā stājušos tiesas nolēmumu revīzijas iespēja bija paredzēta saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem un lietu jaunu izskatīšanu sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo normu pārkāpumiem (sīkāk sk. Meikališa Ā. Kriminālprocesa tiesības. Vispārīgā daļa. 1.grāmata R., RaKa, 2000., 14.–34.lpp.).

Saskaņā ar KPL ietverto procesa uzbūves reglamentāciju, ko var izsecināt no KPL struktūras, var izdalīt šādas obligātās kriminālprocesa stadijas:

1) pirmstiesas process, kurā ir divi posmi:

a) izmeklēšana (KPL 32.nodaļa);

b) kriminālvajāšana (KPL 33.nodaļa);

2) lietas izskatīšana pirmās instances tiesā, kurā ir trīs posmi

a) lietas sagatavošana iztiesāšanai (KPL 45.nodaļa),

b) iztiesāšana (KPL 46.nodaļa),

c) sprieduma taisīšana, pasludināšana, kopijas izsniegšana (KPL 47.nodaļa);

3) nolēmumu spēkā stāšanās un ar nolēmumiem saistīto jautājumu izskatīšana, kurā ir divi posmi:

a) spriedumu un lēmumu nodošana izpildei (60.nodaļa),

b) spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana (61.nodaļa).

Kā fakultatīva paredzēta lietas izskatīšana apelācijas un kasācijas instancē, kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un lietu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo un procesuālo normu būtisku pārkāpumu.

Varam secināt, ka fakultatīvās kriminālprocesa stadijas lielas izmaiņas nav skārušas.