Nobeigums. Sākums “JV” Nr.13., 28.03.2006.

Visas organizētā grupā iesaistītās personas tika noskaidrotas un sauktas pie atbildības arī krimināllietā J.K., I.G., G.Š. un V.A. apsūdzībā (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2005.gada 15.marta spriedums krimināllietā Nr.K04-264/05-15), atzīstot par pierādītu, ka pēc I.G. priekšlikuma, kurš dzīvoja Vācijā kopā ar VFR pilsoni G.Š. un regulāri ieradās Latvijā, iedzīvošanās nolūkā tika izveidota organizēta grupa jaunu sieviešu un vīriešu nosūtīšanai ar viņu piekrišanu seksuālai izmantošanai Vācijas bordeļos. I.K. un V.A. pienākumos ietilpa personu, kuras vēlētos doties uz Vāciju seksuālo pakalpojumu sniegšanai par maksu, meklēšana un instruēšana, I.G. atsūtītās naudas izsniegšana biļešu iegādei un ceļa izdevumiem, viņu nosūtīšana ar autobusu uz Vāciju.

Savukārt G.Š. un I.G. pienākums bija sameklēt bordeļus, nodibināt kontaktus ar to saimniekiem, sagaidīt un izvietot nosūtītās personas, kontrolēt tās un iekasēt naudu par nosūtīšanu uz ārvalsti.

Pārējos gadījumos organizētas grupas sastāvā ir viena vai vairākas nenoskaidrotas personas, visbiežāk tieši ārvalsts pārstāvji, kuri reāli darbojušies, pildot noteiktus pienākumus, taču saprotamu iemeslu dēļ palikuši “neizgaismoti”.

Tā kādā krimināllietā noskaidroti trīs organizētas grupas dalībnieki: J.E.I., B.G. un A.K.; organizētāja un vadītāja lomu bija uzņēmies Somijas pilsonis J.E.I., kurš pārveda savervētās sievietes no Latvijas caur Igauniju uz Somiju un organizēja to seksuālo izmantošanu Igaunijā un Somijā, bet B.G. un A.K. nodarbojās ar sieviešu vervēšanu un to nogādi līdz Igaunijai. Taču šajā lietā ar sieviešu vervēšanu nodarbojās arī nenoskaidrotas personas, vārdā “Sveta” un “Anžela”; vairākas nenoskaidrotas personas pildīja operatoru pienākumus, lai koordinētu klientu apmeklējumus, izmeklēšanā nenoskaidroti vīrieši Somijā apbraukāja seksuālo pakalpojumu sniegšanai dzīvokļos izmitinātās sievietes, lai saņemtu naudu, kad to nedarīja pats J.E.I. Motivējot organizētas grupas esamību, tiesas kolēģija, pamatoti norādīja: “lai nodarījumu kvalificētu kā izdarītu organizētā grupā, nav obligāti jākonstatē fakts, ka vismaz trīs personas, visiem klātesot, savstarpējā sarunā sadalījušas pienākumus un visas kopā piedalās katra nozieguma izdarīšanā. Bet ir nepieciešams konstatēt, ka grupa sastāv vismaz no trim personām un katrs grupas dalībnieks apzinās, ka bez viņa ir arī citas personas, kas ar viņiem piešķirto pienākumu veikšanu sekmē kopīga nozieguma izdarīšanu, kā arī jānoskaidro, ka grupas dalībnieki ir informēti par nozieguma izdarīšanas veidu, katrs apzinās un veic savus pienākumus kopīgo darbību ķēdē, lai noziegumi tiktu izdarīti” (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2005.gada 15.aprīļa spriedums krimināllietā Nr.K04-308/05-4).

Domājams, ka tieši šādi apsvērumi ir likti kvalifikācijas pamatā arī tajās krimināllietās, kurās trešā vai pat otrā un trešā persona ir palikusi nenoskaidrota.

Tā, piemēram, B.G. tika atzīta par vainīgu, ka, darbojoties organizētā grupā, izdarīja personu nosūtīšanu ar to piekrišanu seksuālai izmantošanai uz ārvalsti, konstatējot, ka viņa kopā ar pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotām personām I.L., R.T., H.S., kā arī citām nenoskaidrotām personām izveidoja organizētu grupu ar nodomu veikt šo noziegumu. Spriedumā ir konkretizēta katras personas loma– B.G. meklēja vervējamās sievietes, informēja viņas par gaidāmo nodarbošanos, nopirka biļetes, palīdzēja noformēt vīzas un veselības apdrošināšanas polises, pavadīja sievietes līdz Spānijai un nodeva tās citiem organizētas grupas dalībniekiem. B.G. tādā veidā uz Spāniju nosūtīja N.A. un A.M., nododot tās I.L., kurš bija B.G. māsasmeitas “saimnieks”. Biļeti A.M. pirka par naudu, ko atsūtīja I.L. Viņš arī samaksāja B.G. par sieviešu atvešanu.