Valsts cilvēktiesību birojā (VCB) pēdējā laikā ir saņemtas vairākas gan rakstiskas, gan mutiskas sūdzības, kas saistītas ar ierosinātajām lietām par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu. Izskatot minētās sūdzības, nācies saskarties ar vairākām problēmām. Šo lietu materiāli liek domāt, ka atsevišķos gadījumos iestādes nepietiekami izprot personas rīcībnespējas atzīšanas procesa būtību un nozīmi.
Dipl.iur. Gundega Līce, Valsts cilvēktiesību biroja juriste
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
Valsts cilvēktiesību birojā (VCB) pēdējā laikā ir saņemtas vairākas gan rakstiskas, gan mutiskas sūdzības, kas saistītas ar ierosinātajām lietām par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu. Izskatot minētās sūdzības, nācies saskarties ar vairākām problēmām. Šo lietu materiāli liek domāt, ka atsevišķos gadījumos iestādes nepietiekami izprot personas rīcībnespējas atzīšanas procesa būtību un nozīmi. Pirmkārt, nepareizi tiek izprasts personas, kuras rīcībspēja tiek apšaubīta, statuss lietas izskatīšanas gaitā. Tā rezultātā ir gadījumi, kad minētā persona vispār nav informēta par uzsākto procesu, kā arī par pieņemtajiem nolēmumiem utt. Otrkārt, netiek ievērotas pieteikumam izvirzītās prasības, lietas tiek ierosinātas, neskatoties uz to, ka šīs prasības nav izpildītas.
Vispārīgās prasības lietu norisei
Civilprocesa likuma 33.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.