Ar prieku jāpaziņo, ka Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC) ir pabeidzis Eiropas Kopienu tiesas (turpmāk- EKT vai Tiesa) un Pirmās instances tiesas (PIT) vēsturisko spriedumu (turpmāk- EKT spriedumi) tulkošanu latviešu valodā.
Gaida Zirdziņa, Tulkošanas un terminoloģijas centra Eiropas Savienības un citu starptautisko tiesību aktu nodaļas vadītāja
Publiski un bez maksas
Foto: no personiskā arhīva |
EKT spriedumu latviešu valodas tekstu saskaņošanā TTC cieši sadarbojās ar Tieslietu ministriju (TM) un Tiesas Tulkošanas departamenta Latviešu valodas nodaļu. Visi TTC veiktie EKT spriedumu tulkojumi ir uzskatāmi par saskaņotiem ar TM, jo esam ņēmuši vērā visus tulkojumu veikšanas laikā ar TM saskaņotos labojumus.
Eiropas Savienības tiesību ieviešana ikdienā
Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai Latvijā noteica jaunas tiesības un pienākumus, un nu jau ilgāku laiku varam vērot ES tiesību ieviešanu mūsu ikdienā.
Materiālo tiesību ziņā Latvijai saistošs ir viss milzīgais ES tiesību kopums, ko apzīmē ar acquis communautaire, bet procesuālā ziņā Latvijas tiesas ir ieguvušas jaunas iespējas piemērot ES tiesības. Eiropas tiesību ieviešanā īpaša uzmanība veltāma EKT un PIT nolēmumiem, un mums– ES pilsoņiem– ir ļoti svarīgi, lai Latvijas likumdevēji un tiesneši izprastu un pareizi lietotu Eiropas tiesības. ES tiesību eksperte Solvita Harbacēviča norāda: “Kopienas primāros un sekundāros tiesību aktus nevar pareizi pārņemt un ieviest bez skaidrojošā materiāla, kas veidots no precedentu tiesībām. Šajā sakarā Eiropas Kopienas likumu ieviešana var kalpot kā pozitīvs katalizators juridiskās domas attīstīšanai un tieslietu pareizās vietas atrašanai juridiskajā sistēmā”.2
EKT un PIT nodrošina tiesiskumu Eiropas Kopienu veidojošo līgumu un kompetentu iestāžu izdotu tiesību aktu interpretēšanā un piemērošanā. Viens no būtiskākajiem principiem ES tiesību ieviešanā ir tiešās iedarbības un pārākuma princips. Tas nozīmē, ka ikvienai dalībvalsts institūcijai un tiesai ir jāpiemēro ES tiesības, kad ES tiesības to prasa. Savukārt valsts tiesību normas, kas ir pretrunā ar ES tiesībām, nedrīkst piemērot un nepieciešamības gadījumā jāatzīst par spēkā neesošām. Tas arī nozīmē, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs jebkuras lietas iztiesāšanā Latvijas tiesā var atsaukties uz tieši iedarbīgajām ES tiesību normām pat tad, ja šīs normas ir pretējas Latvijas normatīvajiem aktiem. Turklāt par tieši iedarbīgu tiek uzskatīta jebkura ES tiesību norma, kas ir pietiekami skaidra, bez nosacījumiem un nav atkarīga no dalībvalstu vai ES institūciju turpmākajām darbībām. Piemēram, regulu un lēmumu pantiem gandrīz vienmēr ir tieša iedarbība. Tomēr tieša iedarbība var būt arī direktīvām. To savlaicīga un kvalitatīva pārņemšana katrai dalībvalstij ir svarīga un nozīmīga, jo gadījumos, kad netiek pārņemtas direktīvu prasības, tiek noteikta dalībvalsts atbildība.
Turklāt Tiesa ar savu lēmumu ir nodibinājusi principu, saskaņā ar kuru dalībvalstij ir jāatlīdzina kaitējums, kurš ir nodarīts privātpersonām ES tiesību pārkāpuma gadījumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.