Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 18.panta pirmā daļa noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Tiesāšanās izdevumi tiek noteikti, lai:

1) daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai;

2) atlīdzinātu tai pusei tiesāšanas izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums;

3) mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt saistības;

4) atturētu personas griezties tiesā ar nepamatotām prasībām vai prasībām par niecīgām summām.¹

Uz administratīvo procesu tiesā varētu attiecināt tikai dažus no iepriekšminētajiem tiesāšanas izdevumu mērķiem civilprocesā dažus mērķus: daļēji kompensēt valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai, un atturēt personas vērsties tiesā ar nepamatotiem pieteikumiem.

CPL visi tiesāšanās izdevumi iedalīti divās grupās: 1) tiesas izdevumi un 2) ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Šāds iedalījums nepieciešams tāpēc, ka starp šīm abām tiesāšanās izdevumu grupām pastāv būtiskas atšķirības, kas ņemamas vērā civilprocesa praksē. Tiesas izdevumi visos gadījumos maksājami valsts ienākumos, ar lietas vešanu saistītie izdevumi – attiecīgiem pakalpojumu sniedzējiem.²

APL, neskatoties uz līdzību ar CPL tajā daļā, kas regulē administratīvo procesu tiesā, ir noteikts pavisam atšķirīgs regulējums attiecībā uz procesa izdevumiem. APL nav ietverts tāds institūts kā tiesāšanās izdevumi CPL izpratnē. Piemēram, Administratīvā apgabaltiesa konsekventi noraida lūgumus piedzīt izdevumus par advokāta (juridiskiem) pakalpojumiem, uzskatot, ka APL neparedz tiesāšanās izdevumu piedzīšanu no atbildētāja pieteikuma apmierināšanas gadījumā.³

Tomēr APL ir iekļauts 18.pants ar nosaukumu “Administratīvā procesa izdevumi”. Šā panta pirmā daļa noteic būtisku administratīvā procesa principu, proti, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi, savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu, par pieteikuma iesniegšanu tiesā maksājama valsts nodeva APL 13.nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka efektīva pieeja tiesai ir saistīta ar personas spēju saņemt juridiskos pakalpojumus.⁴ Tiesībām uz pieeju tiesai jābūt visiem, arī personām ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem.⁵

Ievērojot, ka juridisko pakalpojumu saņemšana ir atkarīga no personas spējas segt izdevumus un līdz ar to personas tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt nepamatoti ierobežotas tās mantiskā stāvokļa dēļ, valstij ir pienākums nodrošināt, lai tiktu segti izdevumi par tiem juridiskiem pakalpojumiem, kas nepieciešami personas tiesību aizsardzības nodrošināšanai tiesā un kurus persona pati nespēj samaksāt.⁶

Administratīvajā procesā, no vienas puses, uzstājas iestāde, kas pārstāv valsti, bet, no otras puses, – privātpersona, kura parasti ir procesuāli vājāka. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tiktu nodrošinātas privātpersonas iespējas procesā uzstāties līdzvērtīgi, proti, pieteicēja un atbildētāja procesuālā vienlīdzība.