4. Jūlijs 2006 /NR. 26 (429)
Eiropas telpā
Prejudiciāls jautājums Eiropas Kopienu tiesai II. Kopienas aktu interpretācijas un spēkā esamības pārbaude
Mg.iur.
Ieva Freija
 
Mg.iur.
Dace Lutere-Timmele
zvērināta advokāte 
Mg.iur.
Normunds Vasariņš
Eiropas Kopienu tiesas jurists lingvists 

Šajā rakstu sērijas turpinājumā interpretācijas un spēkā esamības pārbaudes institūti tiks aplūkoti sīkāk, akcentējot abu šo institūtu būtiskākās iezīmes. Savukārt nākamajā sērijas rakstā iecerēts sīkāk aplūkot aktus, par kuriem var uzdot prejudiciālu jautājumu.

Prejudiciāls jautājums Eiropas Kopienu tiesai

 

II. Kopienas aktu interpretācijas un spēkā esamības pārbaude

Ieva Freija, Eiropas Kopienu tiesas referente,

Dace Lutere-Timmele, zvērināta advokāte,

Normunds Vasariņš, Eiropas Kopienu tiesas jurists-lingvists*

* Ieva Freija maģistra grādu jurisprudencē ieguvusi Parīzes Pirmajā Panteona – Sorbonnas universitātē (Université Paris I Panthéon– Sorbonne), savukārt Dace Lutere-Timmele un Normunds Vasariņš studē Eiropas tiesību maģistratūrā Eiropas Publiskās administrācijas institūtā Luksemburgā (European Institute of Public Administration – Antenna Luxembourg). Zv. advokāte Dace Lutere-Timmele praktizē birojos Diseldorfā (Vācijā) un Rīgā.

Ieva Freija Dace Lutere-Timmele Normunds Vasariņš
Foto: no personiskā arhīva    

Eiropas Kopienu tiesas prejudiciālam nolēmumam veltītās rakstu sērijas ievaddaļā (I.Freija, D.Lutere-Timmele, N.Vasariņš. Prejudiciāls jautājums Eiropas Kopienu tiesai. I. Prejudiciālā nolēmuma raksturojums // Jurista Vārds, 19.07.2005, Nr. 26) tika apskatīts prejudiciālā nolēmuma juridiskais pamats un šī nolēmuma nozīme Kopienu tiesību sistēmā, kā arī tika sniegts prejudiciālā nolēmuma vispārīgs raksturojums. Šajā rakstu sērijas turpinājumā interpretācijas un spēkā esamības pārbaudes institūti tiks aplūkoti sīkāk, akcentējot abu šo institūtu būtiskākās iezīmes. Savukārt nākamajā sērijas rakstā iecerēts sīkāk aplūkot aktus, par kuriem var uzdot prejudiciālu jautājumu.

 

1.2. Interpretācijas un spēkā esamības pārbaudes raksturojums

[41] Abi Eiropas Kopienu tiesas un dalībvalsts tiesu sadarbības veidi – prejudiciāls nolēmums par Kopienu tiesību akta interpretāciju un par Kopienu iestāžu izdota akta spēkā esamību – ir regulēti vienā pantā un ir vienlīdz nozīmīgi75. Turklāt gan interpretācija, gan spēkā esamības pārbaude ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Kopienu tiesību vienotu piemērošanu76. Procesuāli prejudiciālo jautājumu izskatīšana Eiropas Kopienu tiesā interpretācijas un spēkā esamības pārbaudes gadījumos neatšķiras.

[42] Tomēr, neņemot vērā šos faktorus, starp abiem institūtiem ir pietiekami daudz atšķirību, sākot jau ar abu šo nolēmumu atšķirīgajām funkcijām – ja, veicot interpretāciju, Eiropas Kopienu tiesa nodrošina efektīvu Kopienu tiesību piemērošanu, tad, pārbaudot aktu spēkā esamību, Eiropas Kopienu tiesa kontrolē Kopienu iestāžu darbības likumību. Tāpēc ir pamatoti atsevišķi aplūkot prejudiciālo nolēmumu attiecībā uz Kopienu tiesību interpretāciju (1.2.1.) un spēkā esamību (1.2.2.).

[43] Taču pirms tam īsi jāaplūko prejudiciālā jautājuma kvalifikācija. Lai arī Eiropas Kopienu tiesa atzīst interpretācijas un spēkā esamības pārbaudes būtisko atšķirību, tā konkrētos apstākļos var pārkvalificēt prejudiciālā nolēmuma lūgumus no vienas kategorijas otrā. Proti, ja prejudiciālajā jautājumā, kas sākotnēji šķietami ir par Kopienu tiesību interpretāciju, tomēr, ievērojot tā saturu, faktiski tiek lūgts izvērtēt Kopienu akta spēkā esamību, tad uz šādu jautājumu Eiropas Kopienu tiesa arī atbild kā uz jautājumu par Kopienu akta spēkā esamību77.

Piemēram, Eiropas Kopienu tiesa pēc savas iniciatīvas ir atzinusi aktu par spēkā neesošu, lai gan tai ir lūgts sniegt tikai šī akta interpretāciju.78 Spēkā ir arī pretējais – Eiropas Kopienu tiesa var izvērtēt, vai jautājums par akta spēkā esamību nav radies nepareizas attiecīgo Kopienu aktu interpretācijas rezultātā. Veikusi Kopienu akta interpretāciju, Eiropas Kopienu tiesa var atzīt, ka faktiski vairs nav vajadzīga attiecīgā akta spēkā esamības pārbaude, jo arguments par augstāk stāvošas Kopienu tiesību normas pārkāpumu ir izvirzīts attiecīgā Kopienu akta nepareizas interpretācijas dēļ. Likumsakarīgi, ka šādā gadījumā Eiropas Kopienu tiesa arī neizvērtēs iespējamās akta spēkā neesamības sekas79.

Turklāt ir arī iespējami gadījumi, kad vienā tiesvedībā dalībvalsts tiesa uzdod jautājumu gan par atsevišķa akta interpretāciju, gan tā spēkā esamību.80

 

1.2.1. Interpretācija

[44] Latvijas tiesām tiesību interpretācija ir viens no soļiem tiesību piemērošanā81. Savukārt EK līguma 234.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties