25. Jūlijs 2006 /NR. 29 (432)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas kritēriji
1

Latvijā likumdevējs izvēlējies divus noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas kritērijus. Pirmais kritērijs ir Krimināllikuma (turpmāk - KL) sevišķās daļas pantā (vai tās daļā) paredzētās sankcijas barguma pakāpe. Otrais kritērijs ir vainas forma.

Noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas kritēriji

Mg. iur. Jānis Baumanis, LPA doktorants

 

02.JPG (11425 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Noziedzīgie nodarījumi citu tiesībpārkāpumu starpā izceļas ar lielāku bīstamību un kaitīguma smagumu. Kaitīgums ir neatņemams noziedzīga nodarījuma kritērijs, kas izpaužas ievērojamā sabiedrības, tās daļas vai atsevišķa indivīda interešu apdraudējumā. Taču atšķirīgiem noziedzīgajiem nodarījumiem to kaitīgums un bīstamība, attiecīgi arī pašu noziedzīgo nodarījumu raksturs atšķiras. Iepriekšminētais noteic noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas esamību. Šādas klasifikācijas pastāvēšanas pamatnosacījums ir objektīvās noziedzīgu nodarījumu smaguma pakāpes noteikšanas iespējamība. Lai atbildētu uz jautājumu, vai šāda iespējamība ir reāla vai arī noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai jābalstās uz subjektīviem pieņēmumiem un abstraktiem kritērijiem, detalizēti jāizanalizē krimināltiesiskā un kriminoloģiskā teorija.

Latvijā likumdevējs izvēlējies divus noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas kritērijus. Pirmais kritērijs ir Krimināllikuma (turpmāk – KL) sevišķās daļas pantā (vai tās daļā) paredzētās sankcijas barguma pakāpe. Otrais kritērijs ir vainas forma.

Pirmais kritērijs klasifikācijā izpaužas šādi: jo sankcija ir bargāka, jo smagāks, tātad teorētiski arī par kaitīgāku un bīstamāku tiek uzskatīts noziedzīgs nodarījums. Par pamatu ņemot šo kritēriju, KL noziedzīgi nodarījumi tiek dalīti kriminālpārkāpumos un noziegumos.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
vahaks
25. Jūlijs 2006 / 23:36
0
ATBILDĒT
Proti, ja likumdevēja vēlme noziedzīgos nodarījumus atzīt par smagiem nesakrīt ar tiesu praksi, tad varbūt tomēr jāņem vērā tieši tiesas viedoklis?

Varbūt tomēr tiesām vajadzētu respektēt likumdevēja viedokli? Tiesa taču tiek spriesta saskaņā ar likumu, vai ne tā, doktoranta kungs. Kāpēc tad mums likumi, ja var atļaut tiesai brīvu rīcību? Kas tad mums te ir par kārtību, kontinentālās vai anglosakšu tiesības? Šitā jūsu ideja manuprāt degradē visu tiesību sistēmu, ļaijot mūsu slavenajām objektīvajām un taisnajām tiesām rīkoties kā pašam patīk.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties