Dr.iur. Uldis Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs

Pēdējā laikā atkal aktivizējusies diskusija saistībā ar tiesu iekārtas reformu. Šķiet, ka domu apmaiņa dažādos līmeņos turpinās bezmaz jau 10 gadus. Tāpēc vēlos izteikt arī savu viedokli par šo problēmu. Man šķiet, ka tiesu reformas problēmas risināšanu laika ilguma ziņā var salīdzināt ar diskusiju par reģionālo reformu. Starpība ir tikai tā, ka diskusijā par reģionālo reformu tiek iesaistītas visas pašvaldības, bet, apspriežot tiesu reformu, nepietiekami tiek ņemts vērā tiesnešu viedoklis. Galu galā, kurš gan cits, ja ne tiesneši un tiesas darbinieki vislabāk zina to, ar kādām problēmām slimo mūsu tiesu sistēma.

Man bija tas gods no 2004.gada augusta līdz 2005.gada jūlijam strādāt par vecāko tieslietu ekspertu pirmajā Eiropas Savienības Padomes rīkotajā Likuma misijā Gruzijā. Misijas galvenais uzdevums bija palīdzēt Gruzijai izstrādāt vispusīgu un visaptverošu krimināltiesiskās reformas stratēģiju. Pēc 2003.gada tā dēvētās rožu revolūcijas Gruzijā sākās plašs reformu process dažādās jomās, tai skaitā ekonomikā un tieslietu jomā. Misijas darba uzdevumā tika ietverti šādi sektori: policija un noziedzības novēršana, tiesu vara, prokuratūra, kriminālprocess, krimināltiesības un administratīvie pārkāpumi, sodu izpilde, juridiskā izglītība, juridiskā palīdzība, advokāti un ombudsmeņa institūts.

Patiesi varu lepoties, ka esmu piedalījies vienā no visu laiku veiksmīgākiem ES projektiem, jo, pateicoties precīzi izplānotam darba uzdevumam un mūsu rīcībā esošām darba metodēm, misijas beigās tika sagatavota visaptveroša valsts krimināltiesiskās sfēras reformas stratēģija, kura Gruzijā jārealizē turpmāko četru līdz desmit gadu laikā. ES Padome, lai uzraudzītu, kā Gruzija īsteno pirmo stratēģijas izpildes fāzi, izveidoja papildu Likuma misiju (Follow up Rule of law), kas strādāja no 2005.gada septembra līdz 2006.gada 1.martam Eiropas Savienības Speciālā pārstāvja Dienvidkaukāzā (EUSR) biroja pārraudzībā. Šīs misijas uzdevums bija panākt, lai Gruzijas puse izstrādātu rīcības plānu stratēģijas ieviešanai. Arī šis darba uzdevums tika izpildīts.

Ja Gruzija izpildīs šos pasākumus un pratīs veiksmīgi izmantot starptautisko donoru atbalstu, tad pēc četriem pieciem gadiem viņi nenoliedzami būs krimināltiesiskās reformas attīstībā soli, ja pat ne divus soļus, priekšā Latvijai. Lai Gruzijas politiķi un varasvīri nevarētu novirzīties no stratēģijā paredzētā kursa, ES pieņēma lēmumu ietvert šo pasākumu plānu kā Gruzijas un ES partnerattiecību līguma neatņemamu sastāvdaļu.