Pagaidu aizsardzības līdzekļi administratīvajā procesā

Dipl.iur. Andis Pauniņš

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lai arī tiesu praksē jau ir izveidojusies izpratne par pagaidu aizsardzības līdzekļiem¹ administratīvajā procesā, proti, pagaidu noregulējumu un administratīvā akta darbības apturēšanu, vēl joprojām trūkst gūto atziņu analīzes un skaidru vispārinājumu. Atsevišķi autori ir izteikuši viedokli, ka pagaidu aizsardzības līdzekļu pareiza un efektīva piemērošana spētu paglābt “administratīvo procesu” no neizbēgamā un šobrīd acīm redzamā bankrota jeb atzīšanas par neefektīvāko tiesas procesu.² Tādējādi bez ievērības nevar atstāt arī iepriekš minēto autoru apgalvojumu, ka tiesu praksē pagaidu aizsardzības līdzekļi netiek piemēroti efektīvi.

Rakstā sniegts vispārīgs ieskats pagaidu aizsardzības līdzekļu vēsturiskajā attīstībā Latvijā, kā arī tie raksturoti un salīdzināti ar citu tiesību nozaru pagaidu aizsardzības līdzekļiem, kā arī atspoguļotas citu autoru sniegtās definīcijas un arī piedāvāts autora sagatavotais pagaidu aizsardzības līdzekļu skaidrojums. Tāpat šajā rakstā tiek aplūkots pagaidu aizsardzības līdzekļu mērķis un tiesiskais priekšnoteikums pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai praksē.

Vispārīgs raksturojums

Lai izprastu pagaidu aizsardzības līdzekļu būtību, ir nepieciešams ielūkoties pagaidu aizsardzības līdzekļu terminoloģijā, kā arī tiesību sistēmā kopumā un tās attīstības vēsturē.

1. Pagaidu aizsardzības līdzekļu terminoloģija angļu valodā

Apzīmējot pagaidu aizsardzības līdzekļus angļu valodā, tiek lietoti vairāki termini. Visbiežāk tiek lietoti divi termini provisional court protection³ un interim measures .⁴ Biežāk sastopamais termins ir interim measures⁵, kuru vairāk lieto anglosakšu tiesībās un saistībā ar Eiropas Kopienu tiesībām⁶, tomēr to vairāk attiecinot uz iestāžu lēmumu darbības vai veiktās procedūras apturēšanu.

Eiropas Savienības Juridiskās terminoloģijas starpinstitūciju darba grupas sanāksmē 2003.gada 11.decembrī⁷ termins interim releif pēc Valsts kancelejas ierosinājuma tika akceptēts kā “pagaidu noregulējums”. Pēc autora domām, termina interim releif lietošana kā “pagaidu noregulējums” ir atbalstāms risinājums, jo arī tiesību doktrīnā šāds termins tiek lietots, apzīmējot pagaidu noregulējuma institūtu.⁸ Taču jāņem vērā tas, ka termina interim releif ietvaros tiek lietots termins suspension of enforcement⁹, kas gan nav sinonīms terminam stay of execution jeb “izpildes atlikšana”¹⁰, taču vienlīdz tiek attiecināts uz administratīvo aktu izpildi, it īpaši, ja konkrētais administratīvais akts pēc savas juridiskās dabas pieļauj un pieprasa (ja attiecīgi to persona brīvprātīgi neizpilda) piespiedu izpildi.¹¹ Ņemot vērā, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Juridiskajā apakškomisijā citi juridiskie termini, kas attiecas uz apskatāmo jautājumu, nav apstiprināti¹² un, ka šo terminu saturs var mainīties atkarībā no konteksta, kurā to lieto, tad apstiprinātais termins interim releif lietojams latviešu valodā kā “pagaidu noregulējums”, savukārt termins stay of execution jeb “izpildes atlikšana”, ņemot vērā Latvijas tiesību sistēmā esošos tiesību institūtus, ir attiecināms uz terminu “darbības apturēšana” jeb raksta kontekstā “administratīvā akta darbības apturēšana”.