Valsts nodeva administratīvajā procesā

Dipl.iur. Marina Borkoveca, Administratīvās apgabaltiesas tiesneša palīdze

Valsts nodevas jēdziens un tās noteikšanas pieļaujamība

Tiesu (valsts) nodeva ir sevišķa nodeva, kuru ņem par tiesu iestāžu nodarbināšanu un lai pa daļai segtu valsts izdevumus šo iestāžu uzturēšanai.¹

Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē arī pieskārusies jautājumam par tiesas nodevas pieprasīšanu no personas, izvērtējot to, vai katrā konkrētajā gadījumā minētais maksājums ierobežo personas pieeju tiesai Konvencijas 6.panta izpratnē. Tiesa ir pieļāvusi, ka dažādu maksājumu noteikšana ir piemērots veids, kā ierobežot personas tiesības vērsties tiesā, ja vien ir ievērots samērīguma princips. ²

Tiesa arī atzinusi, ka prasība maksāt nodevu civiltiesās, iesniedzot prasības pieteikumu vai apelācijas sūdzību, nevar tikt uzskatīta par ierobežojumu vērsties tiesā, kas pretrunā ar 6.pantu per se. Taču pieprasītās nodevas apmērs, ņemot vērā konkrētās lietas faktiskos apstākļus, tai skaitā prasītāja spēju to samaksāt un procesa stadiju, kurā šāds ierobežojums tika noteikts, ir faktori, kas ir būtiski, lai noteiktu, vai persona spēj īstenot savas tiesības vērsties tiesā un būt uzklausītai tajā.³

Rekomendācijas Nr.R(81)7 11.pants noteic, ka no puses nedrīkst pieprasīt nekādu naudas summu valsts vārdā kā priekšnoteikumu procesa uzsākšanai, ja tas nebūtu saprātīgi, ievērojot lietas apstākļus, savukārt 12.pantā noteikts, ka tiktāl, ciktāl tiesas nodevas ir uzskatāmas par atklātu šķērsli justīcijai, tās, ja iespējams, vajadzētu samazināt vai atcelt. Tiesas nodevu sistēmu vajadzētu pārskatīt tās vienkāršošanas nolūkā.⁴

Administratīvā procesa likuma (APL) izstrādē tika ņemtas vērā Eiropas tiesisko valstu juridiskās atziņas par tiesiskai valstij atbilstoša administratīvā procesa principiem un to konkrēto pielietojumu, kā arī Eiropas Padomes rekomendācijas, tai skaitā arī rekomendācija Nr. Nr.R(81)7.⁵

Pirms APL spēkā stāšanās saskaņā ar CPL pārejas noteikumu 1.punktu lietu, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, izskatīšanas kārtību regulēja Civilprocesa likuma (CPL) vispārīgie noteikumi un Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrās, divdesmit trešās, divdesmit trešās–A, divdesmit ceturtās, divdesmit ceturtās–A un divdesmit piektās nodaļas noteikumi. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2003.gada 5.marta spriedumā lietā Nr.SKC–125 atzina, ka CPL nav paredzēta valsts nodevas un drošības naudas maksāšana par sūdzības izskatīšanu, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām.

Konkrētajā lietā Augstākās tiesas Senāts, noraidot kādas zemnieku saimniecības kasācijas sūdzību, vienlaicīgi atzina, ka saimniecībai ir atmaksājama nepamatoti iemaksātā drošības nauda, jo saskaņā ar CPL 458.panta ceturto daļu drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.