Krimināltiesību praktiķu un teorētiķu diskusiju pēc Latvijas Juristu biedrības (LJB) prezidenta Aivara Borovkova iniciatīvas kopīgi organizēja LJB un žurnāls “Jurista Vārds”. Tajā piedalījās zvērināta advokāte, KPL projekta pirmās versijas darba grupas vadītāja Vija Jākobsone, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja asoc.prof. Dr.iur. Kristīne Strada–Rozenberga, Satversmes tiesas tiesnesis un KPL Saeimā akceptētās redakcijas darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris, zvērināts advokāts Juris Grīnvalds, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Ēriks Zvejnieks, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Reiznieks un divi “Jurista Vārda” pārstāvji – galvenā redaktore Dina Gailīte un tieslietu redaktors Jānis Pleps.

Joprojām nebūt ne visi juristi ārpus kriminālprocesuālistu loka un vēl jo mazāk citi sabiedrības locekļi zina, ar ko atšķiras kādreizējā pirmstiesas izmeklēšana, kas notika saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu (vispirms bija pārbaudes stadija, un tikai pēc tās tika lemts par iespēju ierosināt kriminālllietu), no pašreizējās kārtības, ko nosaka kopš 2005.gada 1.oktobra spēkā esošais Kriminālprocesa likums (pārbaudes stadijas vairs nav – saņemot ziņas par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, uzreiz ir jāuzsāk kriminālprocess vai jāatsakās to uzsākt).

Iespējams, tādēļ pēdējā laikā Latvijā, it īpaši tas bija jūtams pirms Saeimas vēlēšanām, plaši tiek tiražētas un lielu sabiedrības interesi izpelnās ziņas par kārtējo uzsākto kriminālprocesu, ar kuru varētu būt saistīta kāda valsts amatpersona, politiķis vai cita plaši pazīstama persona.

Publiskajā telpā nav izpratnes par jēdzienu “kriminālprocesa uzsākšana” un “kriminālvajāšanas uzsākšana” saturu un šo procesuālo stadiju principiālajām atšķirībām. Līdz ar to neizbēgams ir kaitējums, ko nodara ziņas par kādas personas (it kā) saistību ar uzsāktu kriminālprocesu, pat ja vēlāk izrādās, ka noziedzīgs nodarījums nemaz nav noticis.

Acīmredzot apzinoties šādas situācijas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, satraukumu masu medijos izteikuši juristi, galvenokārt zvērināti advokāti, rūpējoties par savu klientu labo slavu. Viņiem pievienojās arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis,* aicinot neizmatot informāciju par uzsāktiem kriminālprocesiem kā instrumentu priekšvēlēšanu cīņās.

Cik veiksmīgs, salīdzinot ar Kriminālprocesa kodeksu (KPK), ir Kriminālprocesa likumā (KPL) ietvertais regulējums kriminālprocesa uzsākšanai, vai to ir iespējams ļaunprātīgi izmantot un kā to novērst – lūk, daži no tiem jautājumiem, uz kuriem tika meklētas atbildes kriminālprocesa teorētiķu un praktiķu diskusijā šī gada augustā.

D.Gailīte: – Šo mūsu tikšanos ierosināja Aivars Borovkovs, paužot juristu vidū pastāvošo viedokli, ka kriminālprocesa uzsākšana saskaņā ar KPL ir stipri vienkāršota un šī zemā “latiņa” var būt par iemeslu ļaunprātīgai rīcībai.

A.Borovkovs: – Kriminālprocess un Kriminālprocesa likums ir pietiekami sarežģīta tēma, un tā ir bijusi Latvijas Juristu biedrības dienaskārtībā gandrīz kopš biedrības dibināšanas. Es pats esmu nedaudz piedalījies pirmajā darba grupā, kas pie likumprojekta strādāja Vijas Jākobsones vadībā. Taču šobrīd mēs runājam par gatavo versiju, kurš tika izstrādāts Gunāra Kūtra vadībā, ieguva Saeimas atbalstu un stājās spēkā pagājušajā gadā. Problēma, kuras dēļ mēs ierosinājām šo sarunu, ir dažas Kriminālprocesa likuma normas, par kurām ir jājautā – vai visi kolēģi juristi, kuriem kriminālprocess ir ikdienas darba instruments, tās saprot un piemēro pareizi. Ir vairāki jautājumi, uz kuriem atbilžu vienkārši nav vai arī rodas sajūta, ka juristi vēl nav nonākuši pie vienota kopsaucēja. To apliecināja arī LJB savulaik rosinātā diskusija Ģenerālprokuratūrā. Jautājums par kriminālprocesa uzsākšanas nosacījumiem, par ko mēs gribam runāt šodien, faktiski ir tikai viena no problēmām. Summējot es gribu teikt: jautājums šobrīd ir par to, vai ar jauno KPL viss ir kārtībā un vai situācijā, kad to atver Saeima, nevajadzētu domāt par plašākiem likuma grozījumiem?

Vēl es gribētu, ka šie šobrīd neskaidrie jautājumi par KPL vispirms tiktu izdiskutēti starp juristiem, profesionāļu lokā. Nevis, kā tas šobrīd bieži vien notiek, kad attiecības starp “ieroču grupām” jeb dažādām juridiskām profesijām tiek skaidrotas ar mediju starpniecību. Ja mums izdodas kopīgi konstatēt likumā problēmu, tas ir jādara zināms likumdevējam, lai tas var kļūdu novērst.