Valsts prezidenta vēlēšanas: tiesiskais regulējums

Mg. iur. Sandra Kukule, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.41, 17.10.2006.

Foto: Juris Krūmiņš

Lai veiktu salīdzinošu Latvijas situācijas analīzi ar citām valstīm, autore izvēlējās tās ES dalībvalstis, kurās valsts galvas ievēlēšana notiek līdzīgi kā Latvijā, proti, valsts prezidentu ievēlē parlaments. Šī izvēle pamatojas faktā, ka prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas kārtība parlamentārajās valstīs principiāli atšķiras no pusprezidentālajām un prezidentālajām (īpaši ar subjektu loku, kas var izvirzīt valsts galvas kandidatūras).

Igaunijas Republikas konstitūcijas⁷² 79.pantā tiek noteiktas vispārējās prasības Valsts prezidenta amata kandidātam (izvirzīt var personu, kas nav jaunāka par 40 gadiem un no dzimšanas ir Igaunijas pilsonis). Taču 79.panta 4.–8.daļa diezgan detalizēti apraksta Valsts prezidenta vēlēšanu procedūru (nosaka, kam ir tiesības izvirzīt kandidātus, balsošanas norise, kārtas), savukārt 9.daļa papildus konstitūcijā norādītajam nosaka, ka precīzu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka Likums par Valsts prezidenta vēlēšanām.

Atkāpei autore vēlas atzīmēt, ka Igaunijā gadījumā, ja Valsts prezidentu trijās balsošanas kārtās neizdodas ievēlēt Valsts sapulcei (parlamentam), tās priekšsēdētājs mēneša laikā Valsts prezidenta ievēlēšanai sasauc vēlētāju kolēģiju, kurā ietilpst Valsts sapulces locekļi un vietējo pašvaldību padomju pārstāvji. Šī kārtība gan vairāk ir saistīta ar kompromisa risinājuma un balsu vairākuma meklēšanu ārpus parlamenta, nevis ar Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzīšanu un pārbaudi parlamentā.

Ungārijas Republikas konstitūcijā norādītājam jautājumam ir veltīti trīs panti:⁷³ 29/A., 29/B un 29/C. 29/A.pants noteic, ka prezidentu ievēlē Valsts sapulce un ka par prezidentu var tikt ievēlēts jebkurš balsstiesīgais pilsonis, kurš līdz vēlēšanu dienai ir 35 gadus vecs. Šis pants vēl arī paredz tiesības Valsts prezidentu ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā uz vēl vienu termiņu. Ungārijas konstitūcijas 29/B.pants savukārt ir apjomīgāks (sastāv no 5 daļām) un nosaka kārtību, kādā izvirzāmi Valsts prezidenta amata kandidāti (kas izvirza, kādā kārtībā un termiņos tas tiek darīts) un kādā notiek vēlēšanas.

Arī Čehijas konstitūcija⁷⁴ paredz pamatprasības (57.pants), kas izvirzāmas Valsts prezidenta amata kandidātam: pilsonis, kas atbilst tām pašām prasībām, kas paredzētas ievēlēšanai Senātā. Taču tālāk 58.pantā noteikts, kam ir tiesības izvirzīt kandidātus Valsts prezidenta amatam (ne mazāk kā 10 deputāti vai ne mazāk kā 10 senatori), kā arī kārtību, kādā notiek vēlēšanas un to kārtas. Ja Valsts prezidentu neievēlē trešajā kārtā, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.

Maltas Republikas konstitūcijas 48.pants⁷⁵ uzskaita ierobežojumus, kādas personas nevar tikt ieceltas (nevis ievēlētas) prezidenta amatā. Proti, persona, kas nav Maltas pilsonis, ieņem vai ir ieņēmis galvenā tiesneša vai citu tiesneša amatu Augstākajā tiesā, neatbilst iecelšanai jebkurā publiskā amatā vai šī amata pienākumu pildīšanai saskaņā ar konstitūcijas 109., 118. un 120.pantu. Taču nav noteikts, kas izvirza prezidenta amata kandidātus un kādā kārtībā tas jādara.

Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) konstitūcijas 54.pants ⁷⁶ nosaka, ka katrs vācietis, kam ir tiesības tikt ievēlētam Bundestāgā un kurš sasniedzis 40 gadu vecumu, var tikt ievēlēts par federālo prezidentu. Federālo prezidentu ievēlē Federālā sapulce, kura sastāv no Bundestāga locekļiem un tieši tikpat liela skaita VFR zemju tautas priekšstāvju ievēlētiem pārstāvjiem. VFR konstitūcija nosaka, kad jānotiek federālā prezidenta vēlēšanām, kā arī galvenos to norises principus (ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, balsošanas kārtas), taču sīkāk, saskaņā ar konstitūcijas 54.panta 7.daļu, šie jautājumi, līdzīgi kā Igaunijā, tiek regulēti atsevišķā federālā likumā.

Grieķijas konstitūcijas 31.pants⁷⁷ nosaka, ka par Republikas prezidentu var ievēlēt Grieķijas pilsoni, kurš ir šīs valsts pilsonis ne mazāk kā piecus gadus, kura tēvs ir Grieķijas pilsonis, kurš ir sasniedzis 40 gadu vecumu un ir balsstiesīgs. Tālāk konstitūcijas 32.pants, kuram ir sešas apjomīgas daļas, samērā sīki reglamentē, kad jārīko vēlēšanas, kā tās notiek, ieskaitot balsošanas kārtas. Minētā norma paredz, ka gadījumā, ja trešajā balsošanas kārtā parlaments ar kvalificētu balsu vairākumu (trešajā kārtā – vismaz 3/5 balsu no kopējā parlamenta deputātu skaita) neievēlē republikas prezidentu, tad parlaments 10 dienu laikā noliek savas pilnvaras un tiek izsludinātas jaunas parlamenta vēlēšanas. Grieķijas konstitūcijā autore neatrada prasības, kas noteiktu, kas drīkst izvirzīt republikas prezidenta amata kandidātus. Konstitūcijas 30. un 32.pantā vienīgi noteikts, ka prezidentu ievēlē parlaments. Acīmredzot šo jautājumu regulē parlamenta iekšējo procedūru ietvaros.

Itālijas Republikas konstitūcijas 83.pantā⁷⁸ noteikts, ka republikas prezidentu ievēlē parlaments, kā arī to, kas piedalās vēlēšanās (trīs delegāti no katra apgabala, izņemot vienu konkrētu apgabalu, kuru pārstāv viens delegāts), ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu un vēlēšanu aizklātumu. Prasības amata kandidātam ir noteiktas 84.pantā, proti, jebkurš pilsonis, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu un kuram ir pilsoniskās un politiskās tiesības.