Lai atjaunotu īpašuma tiesības, kompensētu neatgūstama īpašuma vērtību vai arī mantotu īpašumu, subjektam, kas pretendē uz šīm tiesībām, jābūt apveltītam ar tiesisku saikni ar attiecīgo īpašumu.
Likumprojektam nav juridiska pamata
Lai atjaunotu īpašuma tiesības, kompensētu neatgūstama īpašuma vērtību vai arī mantotu īpašumu, subjektam, kas pretendē uz šīm tiesībām, jābūt apveltītam ar tiesisku saikni ar attiecīgo īpašumu.Dipl.iur. Māris Skudra, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes maģistrants
Turpmāk izklāstītas M.Skudras, tolaik Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsulta, darba grupas ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājumos locekļa atsevišķās domas par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu nodošanu un kompensācijas izmaksu Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām”. Šīs atsevišķās domas 2006.gada 19.jūnijā iesniegtas darba grupas ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājumos vadītājam.
2006.gada 6.novembrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai”, kas redakcionāli atšķiras no likumprojekta, par ko izteiktas atsevišķās domas, bet likumprojekta mērķis ir analoģisks, tādēļ atsevišķās domas ir izmantojamas un papildināmas diskusijai, vai Latvijas Republika tiesiski vai politiski var lemt par īpašuma tiesību nodošanu un atbalsta (naudas izteiksmē) sniegšanu privāto tiesību subjektiem, kas ir ārpus denacionalizācijas un civilo tiesību principiem un normatīvajiem aktiem.
Foto: Jānis Konons |
Ar Ministru prezidenta 2005.gada 13.jūnija rīkojumu Nr.299 izveidotajā darba grupā tika izstrādāts likumprojekts “Par nekustamo īpašumu nodošanu un kompensācijas izmaksu Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām” (turpmāk – likumprojekts), kura 5.pants paredz Latvijas mūsdienu ebreju draudzēm un kopienām nodot īpašumā bez atlīdzības tos nekustamos īpašumus, kuri līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai piederēja Latvijas ebreju sabiedriskajām vai reliģiskajām organizācijām un kuri nav atgūti denacionalizācijas ceļā, kā arī saskaņā ar likumprojekta 6.pantu izmaksāt kompensāciju Latvijas mūsdienu ebreju draudzēm un kopienām par nekustamajiem īpašumiem, kuri:
1) līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai piederēja Latvijas ebreju sabiedriskajām vai reliģiskajām organizācijām, kuri nav atgūti denacionalizācijas ceļā un kurus nav iespējams nodot 5.panta kārtībā;
2) līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai piederēja ebreju tautības fiziskajām personām un kuri nav atgūti denacionalizācijas ceļā.
Ievērojot minēto, vēlos vērst uzmanību uz manām atsevišķajām domām par likumprojektu. Uzskatu, ka likumprojekta tālākai virzīšanai nav juridiska pamata.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.