Soda noteikšanas principi: likums un prakse

Izstrādājot Krimināllikumu, likumdevējs tajā ietvēris speciālu nodaļu, kurā reglamentētas nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības, tostarp arī tiem piemērojamie soda veidi un apmēri, KL 65.pantā, piemēram, nosakot, ka brīvības atņemšanas laiks personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst pārsniegt desmit gadus, par sevišķi smagiem noziegumiem – piecpadsmit gadus, bet par mazāk smagiem un smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai nav izraisījuši smagas sekas, brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Bez tam vēl paliek iespēja sodu individualizēt, ņemot vērā arī apsūdzētā vecumu laikposmā no kriminālatbildības vecuma sasniegšanas līdz pilngadībai, taču personību raksturojošo faktoru izvērtēšanas ietvaros, jo nepilngadība kā atbildību (sodu) mīkstinošs apstāklis jau ietverta šajā Krimināllikuma VII nodaļā un atzīt šo faktoru par tādu atkārtoti nav pamata, uz ko norāda arī tas, ka KL 47.pantā šāds apstāklis, atšķirībā no Latvijas KK 36.panta, iekļauts netika.

Izņēmums, domājams, varētu būt gadījumi, kad noziedzīgo nodarījumu izdarījušais nepilngadīgais, kas sasniedzis kriminālatbildības vecumu, ir atpalicis savā psihiskajā attīstībā, kas gan nedod pamatu atzīt to par ierobežoti pieskaitāmu. Taču tam ir jābūt oficiāli apstiprinātam ar speciālistu atzinumu, nevis vienkārši ierakstītam tiesas nolēmumā, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts, pilnībā neapzinoties savas rīcības sekas, kā to var lasīt, piemēram, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2005.gada 4.jūlijā iztiesātajā lietā Nr.K-167/05-4 K.B. apsūdzībā viltotu maksāšanas līdzekļu izmantošanā. Tiesa konstatējusi, ka K.B. saņēmusi no nenoskaidrotas personas ne mazāk kā 12 viltotas ASV bankas maksājumu kartes, abiem vienojoties tās izmantot ar nolūku iegūt maksimāli iespējamu naudas summu no Latvijas bankām, ko šī septiņpadsmit gadus vecā jauniete līdz aizturēšanas brīdim arī sekmīgi īstenoja, apbraukājot kopā ar šajā lietā apsūdzēto J.B. vairāku banku automātus. Nozieguma izdarīšanas apstākļi liecina par ļoti labi pārdomātu rīcības plānu un shēmu, kas ir pilnīgā pretrunā ar tiesas izdarīto secinājumu.

Līdzīgi arī Jelgavas tiesā iztiesātajā lietā Nr.K15-287/05 tiesa nākusi pie atzinuma, ka 17 gadus un 7 mēnešus vecais G.P. nav varējis novērtēt nodarījuma sekas, nozogot savas mātes māsai maksājumu karti un izņemot no viņas konta Ls 1100. Izlemjot jautājumu par soda noteikšanu, tiesa tāpat norādījusi, ka cietusī I.L. atzinusi savu nevērību kartes glabāšanā, kura zādzības brīdī atradās istabā uz plauktiņa. Var jau saprast cietušās vēlmi mazināt sava radinieka atbildību, tiesā paziņojot, ka daļu vainas uzņemas uz sevi, jo atstājusi karti redzamā vietā, kā arī aizstāvja pozīciju, ka cietusī savā veidā pamudinājusi G.P. izdarīt šo noziegumu, atstājot karti redzamā vietā, jo galu galā katrs aizstāv, kā māk un kā to viņam pieļauj profesionālais godaprāts, taču tiesas secinājumiem gan vajadzētu būt pārdomātākiem, lai tie neizraisītu vismaz smaidu, jo par kādu nevērību kartes glabāšanā var runāt, ja cietusī turējusi to savā dzīvoklī, noliekot pēc sava ieskata drošā vietā, lai arī apsūdzētajam izdevās karti pamanīt un nozagt.