Atstādinot ierēdni no amata pienākumu izpildes vai lemjot par atstādināšanas ilgumu, jāvērtē arī atstādināšanas lietderība, it īpaši finansiālā. Tā vietā var noteikt saudzējošāku risinājumu.
Jaunumi ierēdņu disciplināratbildības regulējumā
Atstādinot ierēdni no amata pienākumu izpildes vai lemjot par atstādināšanas ilgumu, jāvērtē arī atstādināšanas lietderība, it īpaši finansiālā. Tā vietā var noteikt saudzējošāku risinājumu.
Mg.iur. Edgars Pastars
|
|
2007.gada 1.janvārī spēkā stājās Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums (turpmāk – Disciplināratbildības likums), kas ievērojami plašāk un atšķirīgāk reglamentē ierēdņu saukšanu pie disciplināratbildības, nekā to noteica Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi ar likuma spēku Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem”
(šā raksta autors piedalījās minētā likuma izstrādē).Minētie normatīvie akti visupirms ir atšķirīgi ar to, ka Disciplināratbildības likums ir rakstīts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma noteikumiem, kā arī līdzšinējai disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas praksei un šodienas izpratnei par labas pārvaldības principa ievērošanu. Salīdzinot abus normatīvos aktus detalizētāk, var konstatēt pietiekami daudz atšķirību, piemēram, soda veidos vai disciplinārlietas ierosināšanas un izskatīšanas kārtībā.
Disciplinārlietas ierosināšana
Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 17.pantu iestādes vai amatpersonas, kuras kompetencē ir lietas ierosināšana, pienākums ir izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums. Šis pienākums aptver ne vien pašu lietas ierosināšanu un izskatīšanu, bet galvenokārt iestādes vadītāja pienākumu izveidot tādu sistēmu un veikt visas nepieciešamās darbības, lai ierēdņa izdarīts pārkāpums, kuram ir disciplinārpārkāpumu pazīmes, nepaliktu nepamanīts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
