Mg.iur. cum laude Jānis Pleps, LU Juridiskās fakultātes doktorants

Tomēr arī Latvijā Satversmes tiesas nolēmumu ietekme uz tiesību sistēmu un tiesību praksi ir milzīga. Tas saistās ne tik daudz ar to, ka Satversmes tiesa izlemj lietas par normatīvo aktu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, bet gan tādēļ, ka Satversmes tiesa iztulko Satversmes normas. Šāds iztulkojums parasti tiek veikts ar skatu nākotnē, līdz ar to gan likumdevējs, gan tiesību normu piemērotāji un privātpersonas var iepazīties ar atsevišķu Satversmes normu tvērumu un atbilstoši tam prognozēt savu rīcību konkrētās tiesiskās situācijās.

Tāpat tiesību normu piemērotājiem, izšķirot konkrētus dzīves gadījumus, kad rodas nepieciešamība piemērot Satversmes normas, noder ne vien Satversmes tiesas sniegtā interpretācija, bet arī spriedumos atrodamās metodoloģiska rakstura atziņas, ar kādām juridiskajām metodēm un kādā veidā ir noskaidrojams atsevišķu Satversmes normu saturs.

Šajā rakstā autors aplūkos vienu no nozīmīgākajiem Satversmes iztulkošanas metodoloģiskajiem paņēmieniem – Satversmes vienotības principu. Šī metode ir samērā plaši izmantota Satversmes tiesas praksē. Piemēram, Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2005–12–0103 ir ietvērusi šādu secinājumu:

“[..] valsts pamatlikums – Satversme – ir vienots veselums, tajā ietvertās tiesību normas ir savstarpēji cieši saistītas. Lai pilnīgāk un objektīvāk spētu noskaidrot [atsevišķu Satversmes] normu saturu, tās interpretējamas kopsakarā ar citām Satversmes normām.”²

1. Principa ģenēze Latvijas konstitucionālajā praksē

Satversmes vienotības princips ir konstitucionālo normu iztulkošanas paņēmiens. Satversmes tiesa pirmo reizi uz šo paņēmienu tieši atsaucās 2002.gada 22.oktobra spriedumā lietā Nr. 2002–04–03, norādot, ka “Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas sistēmiski”.³

Profesore Anita Ušacka gan ir uzsvērusi, ka Satversmes vienotības princips Satversmes tiesas praksē ir izmantots arī netieši, proti, pēc būtības izmantojot šo paņēmienu, bet neidentificējot tā izmantošanu sprieduma secinājumu daļā.⁴ Kā vienu no šādas netiešas izmantošanas piemēriem profesore A.Ušacka min Satversmes tiesas 2000.gada 30.augusta spriedumu lietā Nr. 2000–03–01.⁵ Šobrīd Satversmes vienotības princips ir viens no populārākajiem juridiskās tehnikas paņēmieniem Satversmes tiesas praksē.

Tomēr jāatzīmē, ka Satversmes iztulkošana sākās līdz ar pašas Satversmes spēkā stāšanos, kā uz to ir norādījis profesors Kārlis Dišlers.