Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums

Lietā SKA – 2

2006.gada 1.februārī

Gan tiesību teorijā, gan tiesību normās administratīvā akta darbības apturēšana un administratīvā akta izpildes apturēšana tiek apzīmēta ar dažādiem jēdzieniem, kuru nozīmes atšķiras. Administratīvā akta darbības apturēšana ir plašāks jēdziens, kas ietver arī administratīvā akta izpildes apturēšanu. Savukārt administratīvā akta izpildes apturēšana attiecas tikai uz izpildi, nevis uz citām tiesiskajām sekām, kuras ir nodibinātas ar administratīvo aktu.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 40.panta pirmā daļa paredz, ka apstrīdēšanas gadījumā tiek apturēta tikai nodokļu administrācijas lēmuma izpilde, nevis lēmuma darbība. Tādējādi citas tiesiskās sekas, kas ir nodibinātas ar attiecīgo lēmumu, apturētas netiek. No minētā izriet, ka laikā, kamēr sakarā ar apstrīdēšanu VID lēmuma par nodokļu parāda noteikšanu izpilde ir apturēta, persona, attiecībā uz kuru apstrīdētais lēmums pieņemts, nezaudē nodokļu parādnieka statusu.

Nodokļu parādnieka statuss nozīmē, ka kompetenta valsts iestāde ir pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz kuru attiecīgajam nodokļu maksātājam ir jāiemaksā budžetā noteikta naudas summa un konstatēts, ka šis nodoklis nav nomaksāts. Izziņā nosakot personai nodokļu parādnieka statusu, tās mērķis ir nevis sodīt nodokļu maksātāju, bet gan brīdināt potenciālos darījumu partnerus par nodokļu maksātāja saistībām pret valsti.