Divtūkstoš cilvēkiem nav atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi
Kā kompensēt zaudējumus vācu repatriantu zemi neatguvušajām personām
1939.gada rudenī Eiropas politiķus un arī citus iedzīvotājus pārsteidza negaidīts notikums – galēji labā un galēji kreisā novirziena valstu vienošanās: 23.augustā Vācija un PSRS parakstīja abu valstu neuzbrukšanas līgumu, kas pazīstams arī kā Molotova–Rībentropa pakts [1; 2]. Naktī no 23. uz 24. augustu tika izstrādāts arī slepenās vienošanās teksts par Baltijas valstu un Somijas iedalīšanu Vācijas vai PSRS interešu zonās, turklāt robežai vajadzēja iet pa Lietuvas ziemeļu robežu.
1939.gada 28.septembrī tika parakstīts arī Vācijas un PSRS slepenais protokols, kurā tika deklarēts, ka “PSRS valdība neliks šķēršļus Vācijas pilsoņiem un citām vācu izcelsmes personām, kas dzīvo teritorijās, kuras atrodas tās interešu sfērā, ja viņas vēlēsies pārcelties uz Vāciju vai Vācijas interešu sfērā esošajām teritorijām”. Ar to bija izšķirts Latvijas vācu (baltvācu) liktenis. Vācijas sāka savu “vācu izcelsmes personu mājās atsaukšanas politiku” (Rückführung der Volksdeutschen). Tā notika vairākās kārtās, un kopumā saskaņā ar Vācijas un Latvijas 1939.gada 2.novembrī parakstīto līgumu par vācu tautības pilsoņu pārcelšanos Latviju atstāja un uz Vāciju vai tās interešu zonu izceļoja 63 175 Latvijas bijušie pilsoņi. A.Hitlera valdība Vācijā viņus nometināja bijušās Polijas valsts rietumu provincēs, nododot viņiem īpašumā poļiem atņemtos nekustamos īpašumus [3; 4; 5].
Vācu repatriantu atstāto īpašumu pārņemšana
Lai varētu regulēt vācu izceļotāju (repatriantu) Latvijā atstātā nekustamā īpašuma un citas mantas pārņemšanu, Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas valdība Finanšu ministrijas paspārnē izveidoja no Latvijas izceļojušo iedzīvotāju atstātā nekustamā īpašuma un citas mantas Likvidācijas pārvaldi. Šī pārvalde pilnvaroja Latvijas Kredītbanku atpirkt visu vācu izceļotāju atstātos īpašumus. Kopējā īpašuma vērtība, kas Latvijai bija jāsamaksā, bija 131 miljons latu [6].
No vācu puses samaksas saņemšanu par vācu repatriantu atstāto īpašumu kārtoja Izceļotāju fiduciārā akciju sabiedrība (Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft jeb Utag).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
