24. Aprīlis 2007 /NR. 17/18 (470/471)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas nolēmuma saturs un prasījuma robežas administratīvajā procesā
3

Tiesas spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam ar materiālo un procesuālo tiesību normām un apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem administratīvā procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.

Tiesas nolēmuma saturs un prasījuma robežas administratīvajā procesā

Tiesas spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam ar materiālo un procesuālo tiesību normām un apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

 

Mg.iur. Inga Bite-Perceva

 

Tiesas nolēmumi

01.JPG (16197 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Tiesas nolēmumus tradicionāli iedala lēmumos un spriedumos. Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 246.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina Latvijas tautas vārdā. Pasludināt spriedumu Latvijas tautas vārdā izvēlēts, jo atbildētājs administratīvajā lietā parasti ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona vai kāda no atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām, tāpēc sprieduma pasludināšana valsts vārdā nebūtu piemērota – valsts vārdā tiktu pasludināts spriedums pret valsti. Loģiski, ka par prettiesisku rīcību valsts gūst nosodījumu no tautas, nevis pati no sevis.

Saskaņā ar APL 285.panta pirmo daļu tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā. Ar lēmumiem parasti tiek izlemti procesuālas dabas jautājumi, neskarot strīda priekšmetu pēc būtības. Izņēmums varētu būt tiesas lēmums par pagaidu noregulējuma piemērošanu, jo saskaņā ar administratīvo tiesu nostabilizējušos praksi, lai izlemtu jautājumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, tiesai ir tiesības un pienākums “ieskatīties lietas būtībā” un konstatēt prasījuma pirmšķietamo pamatotību vai, gluži pretēji, nepamatotību.1 Šāda pieeja vēlāk nostiprināta arī Administratīvā procesa likumā.2

Tiesas spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam ar materiālo un procesuālo tiesību normām un apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem administratīvā procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.3

APL paredz vairākus tiesas sprieduma veidus:4

1. Spriedums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu. Administratīvo aktu iespējams atcelt pilnībā vai kādā daļā, kā arī atzīt par spēkā neesošu. Atceļot administratīvo aktu vai tā daļu, tiesa nosaka, ar kuru dienu administratīvais akts uzskatāms par atceltu. Atzīstot administratīvo aktu vai tā daļu par spēkā neesošu, tas uzskatāms par spēkā neesošu no tā pieņemšanas dienas. Tiesa spriedumā var norādīt, kādas darbības iestādei jāveic, lai novērstu administratīvā akta izpildes sekas, ja šāda izpilde ir sākta.5

2. Spriedums par administratīvā akta grozīšanu.6 Konstatējot administratīvā akta prettiesiskumu un iespējamību šo iestādes kļūdu labot, tiesa var grozīt administratīvo aktu pieteicējam par labu. Šādā gadījumā ir jāņem vērā, ka administratīvās tiesas uzdevums nav aizstāt iestādi, tās vietā izlemjot lietu pēc būtības.7 Taču tiesai arī nav iestādes vietā jānoskaidro visi lietas apstākļi, jāvāc pierādījumi un jāizdara lietderības apsvērumi, ja iestāde pati to nav darījusi.8 Tādējādi tiesai faktiski ir atstāta rīcības brīvība pēc sava ieskata izlemt, vai atcelt administratīvo aktu un uzdot iestādei atkārtoti pieņemt lēmumu, ievērojot tiesas spriedumā konstatētos faktiskos un juridiskos apsvērumus,9 vai arī pašai savākt pierādījumus10 un izlemt jautājumu pēc būtības. Šādu iespēju tiesa ir izmantojusi, piemēram, administratīvo pārkāpumu lietās, lai, ievērojot noilguma termiņu,11 būtu iespējams personu saukt pie administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu.12 Atsevišķos gadījumos tiesa ar spriedumu var pasliktināt privātpersonas tiesisko stāvokli.13 Tas pieļaujams vienīgi gadījumos, kad iestāde vai zemākas instances tiesa pārkāpusi obligātās materiālo tiesību normas.14 Taisot spriedumu par administratīvā akta grozīšanu, tiesa nosaka konkrētu administratīvā akta saturu, un šādā gadījumā tiesas spriedums, ja tas faktiski iespējams, aizstāj pieprasīto administratīvo aktu, un tas izpildāms atbilstoši administratīvā akta izpildes nosacījumiem.15

3. Spriedums par pienākumu iestādei izdot jaunu administratīvo aktu16 un spriedums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.17 APL nošķir situāciju, kad personas prasījums ir bijis administratīvā akta atcelšana vai atzīšana par spēkā neesošu un kad – administratīvā akta izdošana. Gadījumā, kad persona prasījusi administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu un tiesa konstatējusi, ka konkrētajā situācijā administratīvais akts ir prettiesisks, taču izdodams cita satura administratīvais akts vai tāda paša satura administratīvais akts, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās procedūras, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu.18 Šajā situācijā tiesa var spriedumā noteikt administratīvā akta saturu, bet var arī saturu nenoteikt, norādot vienīgi uz kļūdām, kas radījušas pārsūdzētā administratīvā akta prettiesiskumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
E
8. Maijs 2007 / 09:43
0
ATBILDĒT
Labs
k.k.
25. Aprīlis 2007 / 08:54
0
ATBILDĒT
Tā pieteikuma interpretācija ir tāds interesants aspekts. Manuprāt gan loģiski būtu, ka tiesa izskaidro, ko pieteicējs ir prasījis, kādas būs sekas šim prasījumam un izskaidro, kā būtu ja prasītu savādāk....

Ja interpretē prasījumu, sanāk, ka tiesa izsaka gribu pieteicēja vietā, nemaz nezinot, vai pieteicējs tā ir domājis....
Švarcs
24. Aprīlis 2007 / 10:31
0
ATBILDĒT
Ideāls raksts.

Sevišķi man patika atsauce uz Zaureru 1944.gada laidienā un tautas dvēseli un garu.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties