Strīdu izšķiršana ārpus tiesas ir ārkārtīgi populāra gan pasaulē, gan arī Latvijā, un tas attiecīgi veicina starptautisko arbitrāžas tiesību attīstību. Pēdējā laikā šajā tiesību nozarē ir vērojama liberālu teoriju parādīšanās, piemēram, tulkojot šķīrējtiesas līgumus vai pušu gribu, pastiprinot netiešo saistību loku un nosakot šķīrējtiesnešu statusu. Šie ir tikai daži jautājumi, kas ir aktuālai arī juristu vidū, ko pierādīja diskusijas nesenajās divās starptautiskajās konferencēs "Šķīrējtiesnesis: privāts tiesnesis, pakalpojumu sniedzējs vai abi?"1 un "Šķīrējtiesas Baltijā: aktuālās problēmas".2 Atskatoties uz minētajām konferencēm un tajā runāto, kā arī ņemot vērā aktuālās tendences salīdzinošajās un starptautiskajās arbitrāžas tiesībās, vēlos ieskicēt jautājumus, kas pašlaik ir dienas kārtībā starptautiskajā arēnā.
Jaunumi starptautiskajās arbitrāžas tiesībās
Praksē primārais ir šķīrējtiesneša pienākums būt par taisnīguma administratoru un pildīt šo pienākumu saskaņā ar pušu šķīrējtiesas līgumu un gribu.
LL.M Inga Kačevska, zvērināta advokāte
|
|
Strīdu izšķiršana ārpus tiesas ir ārkārtīgi populāra gan pasaulē, gan arī Latvijā, un tas attiecīgi veicina starptautisko arbitrāžas tiesību attīstību. Pēdējā laikā šajā tiesību nozarē ir vērojama liberālu teoriju parādīšanās, piemēram, tulkojot šķīrējtiesas līgumus vai pušu gribu, pastiprinot netiešo saistību loku un nosakot šķīrējtiesnešu statusu. Šie ir tikai daži jautājumi, kas ir aktuālai arī juristu vidū, ko pierādīja diskusijas nesenajās divās starptautiskajās konferencēs “Šķīrējtiesnesis: privāts tiesnesis, pakalpojumu sniedzējs vai abi?”
1 un “Šķīrējtiesas Baltijā: aktuālās problēmas”.2 Atskatoties uz minētajām konferencēm un tajā runāto, kā arī ņemot vērā aktuālās tendences salīdzinošajās un starptautiskajās arbitrāžas tiesībās, vēlos ieskicēt jautājumus, kas pašlaik ir dienas kārtībā starptautiskajā arēnā.
Kā tulkot starptautisku šķīrējtiesas līgumu
Viens no starptautisko līgumu tiesību pamatprincipiem paredz, ka puses brīvi var vienoties par tāda satura un formas līgumu, kādu tās vēlas.3 Līdz ar to, slēdzot arī šķīrējtiesas līgumu, komersanti var izvēlēties procesa norisi, vietu un piemērojamās normas.4 Satversmes tiesa, atbildot uz argumentu, ka šķīrējtiesas klauzula līgumos var tikt iekļauta ne tik daudz pušu vienošanās rezultātā, cik vienam līdzējam izmantojot savu tirgus varu, skaidri norādīja uz šo principu: “normālos konkurences apstākļos ikviens var izvēlēties, kādus līguma noteikumus piedāvāt un kādus pieņemt”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
