3. Jūlijs 2007 /NR. 27 (480)
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā

"Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana ietver sevī pareizās tiesību normas atrašanu un atbilstošu interpretēšanu, intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, atbilstošās judikatūras izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu" (no Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-011).

Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā

 

I. Ievads pārejas tiesībās

 

Mg.iur. summa cum laude Baiba Rudevska, LU doktorante

 

“Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana ietver sevī pareizās tiesību normas atrašanu un atbilstošu interpretēšanu, intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, atbilstošās judikatūras izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu” (no Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-011).

 

01.JPG (10903 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Latvijas juristu sabiedrība pēdējā laikā noteikti ir pamanījusi biežos grozījumus Latvijas Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL). Tie katru reizi no jauna liek ielūkoties šajā likumā, un pārejas noteikumu trūkuma vai nepilnību gadījumos uzdot jautājumus: kā šie grozījumi ietekmēs jau uzsāktu civilllietu izskatīšanu? Kura norma būs jāpiemēro – vecā vai jaunā? Kādā veidā būs jāpiemēro vecā vai jaunā norma un līdz kurai procesuālajai stadijai?

Līdzīgs liktenis sācis piemeklēt arī Administratīvā procesa likumu (turpmāk – APL). Tādēļ tieši šobrīd ir pienācis īstais brīdis, lai sāktu pievērst uzmanību procesuālo likumu intertemporālajai piemērošanai, un tādējādi atdzīvinātu un piepildītu ar saturu gan CPL 3. pantu, gan APL 102. panta otro daļu.

Tā kā procesuālā likuma intertemporālā piemērošana ir viena no vissarežģītākajām pārejas tiesību problēmām, tad autore uzskata, ka vispirms būtu jāsniedz ieskats vairākos citos ievadaspektos, kas saistīti ar procesuālo normu piemērošanu laikā. Šim nolūkam autore ir sagatavojusi rakstu sēriju, kurā lasītājam tiks piedāvāts iepazīties ar vairākiem jautājumiem.

Pirmajā daļā tiks sniegts vispārējs ievads pārejas tiesībās, īsumā aplūkojot dažus svarīgākos terminoloģijas jautājumus, intertemporālo tiesību jēdzienu un izpētes galveno objektu, kā arī mūsdienu intertemporālo tiesību darbības divus galvenos virzienus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties