28. Augusts 2007 /NR. 35 (488)
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizsargjoslu spēkā stāšanās
2

Aizsargjoslu galvenais uzdevums ir aizsargāt "dabiskos" jeb vides objektus, kuriem aizsargjoslas noteiktas, no nelabvēlīgas apkārtējās vides ietekmes, kā arī nodrošināt "mākslīgo" objektu ekspluatāciju un drošību un samazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi šo objektu avārijas rezultātā.

Aizsargjoslu spēkā stāšanās

Aizsargjoslu galvenais uzdevums ir aizsargāt “dabiskos” jeb vides objektus, kuriem aizsargjoslas noteiktas, no nelabvēlīgas apkārtējās vides ietekmes, kā arī nodrošināt “mākslīgo” objektu ekspluatāciju un drošību un samazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi šo objektu avārijas rezultātā.

LL.M Karina Korna, akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” juriskonsulte


Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ņemot vērā Latvijā esošā nekustamā īpašuma tirgus dinamiku, ar dažādas informācijas trūkumu par nekustamajiem īpašumiem, bet visvairāk ar zemi, ir saistītas vairākas problēmas un neskaidrības. Viena no tām ir nekustamā īpašuma apgrūtinājumi, proti, viens no šo apgrūtinājumu jeb aprobežojumu veidiem – aizsargjoslas. Aizsargjoslu sakarā varētu izvirzīt vairākus problēmjautājumus, taču šā raksta mērķis ir iztirzāt vienu no tiem – aizsargjoslās noteikto aprobežojumu spēkā stāšanos (turpmāk – aizsargjoslu spēkā stāšanās) un līdz ar to arī informācijas par aizsargjoslām publisku pieejamību. Jautājums ir aktuāls tādēļ, ka pastāv divi viedokļi attiecībā uz aizsargjoslu spēkā stāšanos.

Viens no viedokļiem, kas pastāv attiecībā uz aizsargjoslu spēkā stāšanos un ko pārstāv nekustamo īpašumu īpašnieki, ir tāds, ka aizsargjoslas stājas spēkā tikai ar to ierakstīšanu zemesgrāmatās. Savukārt otrs viedoklis, kuru pārstāv objektu, kuriem noteiktas aizsargjoslas, īpašnieki, valdītāji vai turētāji, ir: aizsargjoslas stājas spēkā vienlaikus ar Aizsargjoslu likuma spēkā stāšanos. Vienlaikus jānorāda, ka, iespējams, ir nosakāms vēl kāds cits tiesisks aizsargjoslu spēkā stāšanās mehānisms.

I. Aizsargjoslu vispārīgs raksturojums un noteikšana

Ar Aizsargjoslu likumu1, kas ir spēkā no 1997. gada 11. marta, ir nodibināts tāds nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums kā aizsargjoslas. Likums nosaka aizsargjoslu veidus, funkcijas, izveidošanas pamatprincipus, aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Likumā aizsargjoslu dalījums nav noteikts, taču aizsargjoslas nosacīti var iedalīt divās grupās – “dabiskajās” aizsargjoslās un “mākslīgajās” aizsargjoslās, kur pirmās ir noteiktas ap vides objektiem (piemēram, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla), savukārt otras – ap mākslīgi izbūvētiem objektiem (piemēram, siltumtīklu aizsargjoslas). Aizsargjoslu galvenais uzdevums ir aizsargāt “dabiskos” jeb vides objektus, kuriem tās noteiktas, no nelabvēlīgas apkārtējās vides ietekmes, kā arī nodrošināt “mākslīgo” objektu ekspluatāciju un drošību un samazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi šo objektu avārijas rezultātā.

Aizsargjoslu likumā paredzēti arī daudzi citi vispārīgie un speciālie aprobežojumi aizsargjoslās, kas jāievēro nekustamā īpašuma īpašniekam. Tā, likuma 35. panta, kas noteic vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās, septītā daļa cita starpā paredz, ka “juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības”. Līdzīga satura normas ir ietvertas vairākos Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, 2007. gada 20. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 131 “Aizsargjoslu noteikšanas metodika ap aizsprostiem”2 7. punktā, 2006. gada 5. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”3 7., 26., 42., 60., 77.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Gribu zināt
5. Septembris 2007 / 08:02
0
ATBILDĒT
Ir divi jautājumi:

1.vai tas ir Latvijas gāzes oficiālais viedoklis?

2. Vai tur visi juristi tādi..??
hmz
29. Augusts 2007 / 16:24
0
ATBILDĒT
Autore ir pieskārusies interesantai tēmai. Diemžēl no valsts puses šajos 16 neatkarības gados nav bijusi vēlme konsolidēt un sakārtot šo jomu. Tās kārtošana ir notikusi haotiski, pēc katras ieinteresētās puses iniciatīvas. Ik pa laikam uzpeld kaut kādi normatīvo aktu projekti, tiek pieņemti vai grozīti kādai nozarei svarīgi - ar aizsargjoslām saistīti normatīvie akti, tai pat laikā, citas nozares atstājot novārtā un pašplūsmā.



Skaidrs, ka aizsargjoslas ir svarīgas uzņēmējiem, kas nodarbojas ar "piegādēm pa tīklu" - gāze, ūdens, elektrība, sakari.



Tātad arī spēles noteikumiem būtu jābūt vienādiem vai vismaz līdzīgiem. Šobrīd tā nav. Vienam spēlētājam ir likumīgas tiesības būvēt objektus, gandrīz bez nekustamā īpašuma īpašnieka ziņas, citam turpretī gadiem jātiesājas, lai varētu šķērsot kādu īpašumu vai arī jābūvē sava infrastruktūra apkārt šim īpašumam.



Aizsargjoslu likumam būtu jābūt kā jumta likumam visiem šiem gadījumiem, no kura izrietētu citos speciālajos normatīvajos aktos atrunātās tiesiskās attiecības infrastruktūras izbūvē, nevis kā šobrīd, sadrumstalotā shēma ar dažādiem normatīvajiem aktiem (Enerģētikas likums, Elektronisko sakaru likums, dažādi ministru kabineta noteikumi, utt) un dažādiem iespējamajiem risinājumiem.



Tāpat arī valstiskā līmenī būtu jāsakārto un jānosaka visiem infrastruktūras izbūvētājiem vienlīdzīgi atlīdzības aprēķināšanas principi par nekustamo īpašumu apgrūtināšanu.



Protams, ka vienīgais iespējamais un pareizais risinājums ir atspoguļot visus apgrūtinājumus zemesgrāmatā (atkal jautājums par nokavētiem 15 gadiem). Kaut kādā stadijā šobrīd ir likums par aizsargjoslu datubāzi.

Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties