Eiropas Kopienu tiesa: svarīgākie nolēmumi
Turpinām publicēt Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas nodaļas sagatavotās anotācijas par nozīmīgākajiem Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas spriedumiem. Šajā “JV” numurā – pārskats par tiesas spriedumiem šā gada otrajā ceturksnī.
Advokātu profesionālā darbība
Ordre des barreaux francophones et germanophone et al.
EKT spriedums 2007. gada 26. jūnijā
Lieta C-305/05
Advokātiem uzliktais pienākums, veicot noteikta veida finanšu darbības, kas nav saistītas ar tiesvedību, sadarboties ar iestādēm, kas cīnās pret nelikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju, nepārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. pantā nostiprinātās tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.
Šajā lietā Eiropas Kopienu tiesai (turpmāk – Tiesa) bija jāatbild uz prejudiciālā nolēmuma jautājumu, ko uzdeva Beļģijas tiesa. Tajā tika celta prasība par atsevišķu nacionālo tiesību normu atcelšanu, ar kurām tiek ieviesta Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīva 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanā1, kurā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvu 2001/97/EK (turpmāk – Direktīva 91/308). Direktīvas 91/308 2a. panta 5. punkts un 6. pants paredz notāru un citu neatkarīgo juridisko profesiju, to skaitā advokātu, pienākumu, veicot noteiktas juridiskas darbības, informēt kompetentās iestādes par visiem faktiem, kas varētu liecināt par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Vairākas advokātu kolēģijas cēla prasību dalībvalsts tiesā, uzskatot, ka nacionālās tiesību normas, ar kurām ieviesti Direktīvas 91/308 atbilstošie panti, ir pretrunā advokāta profesionālā noslēpuma un neatkarības principiem. Šie principi ir tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu sastāvdaļa, kas cita starpā ir nostiprinātas arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – ECTK) 6. pantā.
Direktīvas 91/308 atbilstošie panti paredz noteiktu juridisko profesiju pārstāvju pienākumu sniegt informāciju un sadarboties ar iestādēm, kas cīnās pret nelikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju. Tomēr informēšanas un sadarbības pienākums ir ierobežots divējādi. Pirmkārt, šis pienākums attiecas uz advokātiem vienīgi tad, kad viņi 2.b panta 5. punktā raksturotajos veidos piedalās darījumos, kas pilnīgi uzskaitīti minētajā tiesību normā. Otrkārt, informēšanas un sadarbības pienākums nepastāv attiecībā uz informāciju, ko advokāti saņem no klienta vai uzzinājuši par klientu, izvērtējot šī klienta juridisko situāciju vai aizstāvot/pārstāvot šo klientu tiesas procesā, vai saistībā ar šādu procesu, ieskaitot konsultācijas par procesa ierosināšanu vai izvairīšanos no tā neatkarīgi, vai šī informācija ir iegūta vai saņemta pirms šāda procesa, tā laikā vai pēc tā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.