Administratīvā pārkāpuma – sīkā huligānisma – sastāvs

Administratīvā pārkāpuma – sīkā huligānisma – subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms attiecībā uz darbībām. Proti, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu, kas izpaudies kā lamāšanās ar necenzētiem vārdiem, ir jākonstatē, ka persona ir vēlējusies izteikt necenzētus vārdus, taču nav nepieciešams konstatēt personas mērķi ar necenzētajiem vārdiem traucēt sabiedrisko mieru un kārtību.

Vērtējot administratīvās atbildības piemērošanu attiecībā uz necenzētu vārdu lietošanu, tiesai ir jākonstatē, kādus vārdus persona ir lietojusi un vai tie atzīstami par necenzētiem vārdiem. Proti, tiesai ir jānoskaidro, kādi vārdi, par kuru lietošanu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, ir tikuši lietoti, un jāsniedz vērtējums, vai tie atzīstami par necenzētiem. Šiem vārdiem nav obligāti jābūt atspoguļotiem spriedumā, tomēr tiem vajadzētu būt atspoguļotiem administratīvā pārkāpuma protokolā. “Necenzēts vārds” ir vārds (arī izteiciens), ko persona lieto nepieklājīgā, rupjā, lietošanai sabiedriskās vietās nepieņemamā nozīmē, kādu nepamatoti vai ļauni nozākājot, t. i., izsmejot, nievīgi nopeļot.

Huligāniskās darbības var notikt ne tikai sabiedriskā vietā (uz ielas, kafejnīcā, veikalā, mājas kāpņu telpā), bet arī dzīvoklī vai personiskajā mājā. Tādējādi tiesību normas tekstā lietotais jēdziens “sabiedriska vieta” ir tulkojams nevis autonomi, bet gan kopsakarā ar sekām, kurām ir jāiestājas, lai varētu konstatēt sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma sastāvu, proti, vai ar tām ir traucēts sabiedriskais miers un kārtība.

Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus).