Pavisam nesen1 tika sagatavots un izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē likumprojekts "Grozījumi Civillikumā" (turpmāk - likumprojekts), kurš tika novērtēts kā pirmais solis2 Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk - Civillikums) modernizācijas ceļā. Likumprojekts tika precizēts3 un sekmīgi saskaņots ar visām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī tajā tika ņemti vērā Latvijas tiesību zinātnieku un praktiķu viedokļi, starptautiskās tendences un Eiropas Savienības iniciatīvas4. 2007. gada 30. oktobrī likumprojekts tika atbalstīts Ministru kabinetā.5 Līdz likumprojekta izskatīšanai valdībā 30. oktobrī tā liktenis kādu laiku nebija zināms, jo tika saņemti Valsts kancelejas iebildumi par likumprojektu6, uzskatot, ka pirms likumprojekta izstrādes ir jāsagatavo politikas dokuments, kā arī jāpārliecinās, vai likumdevējam bija pamats paļauties uz tiesību zinātnieku un praktiķu viedokļiem, starptautiskām tendencēm un Eiropas Savienības iniciatīvām, ņemot tos par paraugu likumprojekta izstrādei. Autore kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante savas kompetences ietvaros, augsti novērtējot rūpes par nepieciešamību sagatavot kvalitatīvu un Latvijas tautas interesēm atbilstošu likumprojektu, sniedz šādu juridiski nesaistošu viedokli.