Šajā rakstā autore aplūkos jautājumu, vai arī tiesas sēdē var aizskart cilvēka godu un cieņu, kā arī analizēs minēto problēmu, šādu darbību sekas un novēršanas iespējas.
Cilvēka gods un cieņa tiek aizsargāta Latvijas Republikas Satversmē, kuras 95. pantā noteikts: valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Tādējādi jebkura persona var vērsties tiesā, ja tās godu un cieņu ir aizskārusi kāda cita persona.
Mūsu valstī ir daudzi un dažādi strīdi, notiek tiesvedības procesi par privātpersonu goda un cieņas aizskaršanu, kā arī juridisku personu reputācijas graušanu. Gan vienā, gan otrā gadījumā to regulē Civillikuma 2352.1 pants, un saskaņā ar minēto normu jebkura persona, kuras gods un cieņa ir aizskarta, var vērsties tiesā, lai novērstu minēto aizskārumu.
Saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Tāpat attiecīgā Civillikuma norma vēl paredz gan to, ka ir jāapmaina dokuments, kurš satur patiesībai neatbilstošas personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, gan arī aizskartās personas tiesības prasīt atlīdzību (mantisku kompensāciju) par prettiesisku personas goda un cieņas aizskaršanu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, kuras atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.