19. Februāris 2008 /NR. 7 (512)
Skaidrojumi. Viedokļi
Reklāmas izvērtējums no cilvēktiesību aspekta
2

Pēc tam, kad 2008. gada 1. februārī tika uzsākts kriminālprocess par “Leļļu operas” reklāmas materiālu, Latvijas Cilvēktiesību centrā (LCC) vērsās māksliniece, kas šo reklāmu veidojusi. LCC pēc jautājuma izvērtēšanas 3. februārī sagatavoja atzinumu iesniegšanai procesa virzītājam. Ņemot vērā plašo rezonansi, ko radīja procesa ierosināšana, atzinums tika nosūtīts arī laikrakstam “Diena”, kas to daļēji izmantoja, sagatavojot materiālu par notikumu. Uz atzinumu atsaucās arī citi plašsaziņas līdzekļi, taču “Jurista Vārds” publicē pilnu atzinuma tekstu, kuru sagatavojusi LCC juriste Ilvija Pūce.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Z.
19. Februāris 2008 / 18:53
0
ATBILDĒT
Raksta nosaukums īsti neatbilda saturam. Pēc būtības vārda brīvība attiecībā uz reklāmu (komerciālo vārdu) attiecas daudz mazāk kā uz uz nekomerciāliem paziņojumiem, un ir ierasts ar likumu to nopietni ierobežot.

Faktiski līdz ar to bija jāanalizē, vai Pinokio izrādes plakāts atbilst Reklāmas likuma prasībām.

3.pants.

(2) Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas.

5.pants

(1) Bērniem paredzētā reklāma vai reklāma, kura veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu tiesības un intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.





Korkibass Ozols
19. Februāris 2008 / 02:23
0
ATBILDĒT
Ka tajā Operas reklāmā nekādas bērnu pornogrāfijas nebija, tas bija redzams un ikvienam saprātīgi domājošam cilvēkam skaidrs no pirmā acu uzmetiena, un patiesībā tur nekāda skaidrošanās nemaz nebūtu vajadzīga. Ja nu policija tomēr ir ierosinājusi lietu, tad, protams, nākas atbildēt un vērtēt, taču viss pašreiz notiekošais izskatās pēc tādas mēnesi ilgas šaušanas ar smago artilēriju pa vienu nabaga zvirbuli. Bet jautājums, kuru patiešām būtu vajadzējis apspriest, ir ? kā tas nāk, ka, neskatoties uz 15?20 gadus ilgo pieredzi, Latvijā joprojām ārzemnieka vārdam ir maģisks spēks? Pietiek kādam ārvalstu muļķim lidmašīnā parādīt ar pirkstu uz Operas reklāmu, lai policija tūdaļ mestos viņa vārdus piepildīt, it kā pašiem savas galvas uz pleciem nebūtu; pietiek zem papīra parakstīt „A.S.V. latvietis”, lai viņa sacītais jau būtu absolūta patiesība pēdējā instancē, kura Latvijas amatpersonām neapšaubāmi jāpilda. Lūk, tas ir tas lielākais kauns.
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties