Nesen “Jurista Vārdā” izlasīju zvērināta notāra Eduarda Virko rakstu “Zemesgrāmatu pieejamība un ticamība”, kura ietvaros skarta tāda būtiska un sāpīga tēma kā prasības nodrošinājums un tā prioritāte attiecībā pret citiem nostiprinājuma lūgumiem. Rakstā autors cita starpā izsaka viedokli, ka tiesu pieņemtajiem prasības nodrošinājumu lēmumiem piemērot reģistrācijas prioritāti zemesgrāmatā būtu aplami. Pēc iepazīšanās ar autora argumentiem un motivāciju, kā arī nesaudzīgo Senāta lēmumu kritiku, nolēmu, ka ir piemērots brīdis akcentēt uzmanību uz jautājumu, par kuru ir maz diskutēts, bet kurš jau sen ir sasāpējis un aktuāls. Proti, tā ir prasības nodrošinājuma jēga, nozīme un realizācijas iespējas, kā arī tas, ko un kā prasības nodrošinājums garantē personai, kura vēršas tiesā pēc savu aizskarto tiesību un interešu aizsardzības.