Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 17, 29.04.2008.

4. Latvijas dalība EKT tiesvedībā

Iepriekšējā nodaļā bija aplūkots, kā Latvijas tiesas piemēro ES tiesības, savukārt šīs nodaļas mērķis ir izpētīt, kā un cik veiksmīgi Latvija piedalās tiesvedībā Eiropas Kopienu tiesā (EKT) ierosinātās lietās.

Vispirms gan jānorāda, ka līdz šim Latvija nav bijusi biežs viesis EKT. Tikai ļoti nesen, pašā 2008. gada sākumā, Latvijas tiesas sāka izmantot iespēju vērsties EKT ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.¹ Tāpat šā raksta tapšanas laikā Komisija nav iesniegusi lietas pret Latviju, lai gan Latvijai ir nosūtīti vairāki oficiāli brīdinājumi (sk. tālāk).

Tā kā daudzas jauno dalībvalstu intereses sakrīt, Latvijas nostāja ir labāk iestāties jau ierosinātās lietās, nevis iesniegt atsevišķu prasību. Īpaši aktīvi tā piedalās lietās par visām jaunajām dalībvalstīm kopējiem un delikātiem jautājumiem, piemēram, par tiešajiem maksājumiem piena un enerģijas ražotājiem vai par cukura krājumu apjomu pēc pievienošanās ES.² Sagaidāms, ka drīz būs vērojama Latvijas iestāžu aktīvāka dalība EKT lietās, it īpaši lietās, kas skar nodokļu jautājumus,³ to skaitā prejudiciālo nolēmumu tiesvedībā. Cerams, ka šis pieaugums notiks, vienlaikus veidojoties atbilstošo iestāžu labākai izpratnei par to, kā aizstāvēt to pārstāvēto nozaru intereses, paužot savus uzskatus EKT.

Taču būtu maldinoši pieņemt, ka Latvija ir EKT notiekošo juridisko cīņu un diskusiju pasīva vērotāja. Gluži pretēji – kā liecina daži tālāk minētie piemēri, Latvija visai aktīvi piedalās un pauž savu viedokli tiesvedībā lietās, kas ierosinātas pret citām ES dalībvalstīm vai par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegušas citu valstu tiesas. Apkopotā informācija par Latvijas dalību EKT tiesvedībā ir atrodama Latvijas Tieslietu ministrijas sagatavotajos gada pārskatos.⁴

4.1. Tiesvedība saskaņā ar EKL 226. pantu: Latvijas dalība tiešajās prasībās, kas celtas pret ES dalībvalstīm

EK līguma (EKL) 226. pants pilnvaro Eiropas Komisiju saukt dalībvalsti pie atbildības Luksemburgas tiesā par iespējamo EK līguma pārkāpumu. Sakarā ar direktīvu neieviešanu vai sakarā ar to daļēju ieviešanu Eiropas Komisija ir ierosinājusi vairākus pārkāpumu procesus pret Latviju saskaņā ar EKL 226. pantu.⁵ Visi šie procesi ir sākotnējā stadijā – Latvija ir saņēmusi no Komisijas oficiālus brīdinājumus.

2006. gadā Ministru kabinets pieņēma Noteikumus par Latvijas nostājas EK līguma pārkāpumu procedūru ietvaros sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību.⁶ Šajos noteikumos ir paredzēta procedūra atbildēm uz Komisijas ierosinātajām pārkāpumu lietām atbilstoši EKL 226., 227. un 228. pantam.

Ir sāktas arī vairākas prasības pret citām jaunajām ES dalībvalstīm,⁷ kurās Latvija ir iesniegusi savus apsvērumus. Tā, piemēram, 2007. gadā Latvija lūdza EKT ļaut iestāties lietā, kurā Komisija apsūdzēja Poliju, ka tā nav aizsargājusi savvaļas faunas un floras dabisko dzīvotni vienā no īpaši aizsargājamām teritorijām.⁸ Norādītā Polijas pienākumu neizpilde, kuri izriet no EK līguma, notika laikā, kad tika būvēts ceļš gar Augustovas pilsētu. Latvijas interese minētajā lietā ir izskaidrojama ar faktu, ka attiecīgais ceļš būs daļa no autoceļa Via Baltica. Cita ceļa izraudzīšanās (kas atšķirībā no Augustovas ceļa, ko plānots pabeigt līdz 2009. gadam, tiktu pabeigts tikai līdz 2019. gadam) būtiski ietekmētu autoceļa Via Baltica būvniecību un, iespējams, radītu lielus zaudējumus Latvijas valstij. Latvijas stratēģiskās un finanšu intereses šajā projektā izskaidro tās iesaistīšanos lietā.

4.2. Tiesvedība saskaņā ar EKL 230.