10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)
Eiropas telpā
Eiropas Kopienu tiesa un viendzimuma attiecības
7
Dipl.iur.
Indulis Balmaks
Leidenes universitātes (Nīderlande) Eiropas tiesību maģistrants  

I. Ievads

Aprīlī Eiropas Kopienu tiesas (EKT) pasludinātais spriedums Maruko lietā1 negaidīti iezīmē radikāli jaunu EKT attieksmi pret viendzimuma partner­attiecībām.2 Pirmo reizi tā ir atzinusi, ka reģistrētas viendzimuma partnerattiecības atrodas salīdzināmā situācijā ar laulību, ja abu institūtu juridiskās sekas ir līdzvērtīgas. Līdz šim EKT bija nonākušas tikai pāris lietas par viendzimuma attiecībām – tajās konsekventi tika spriests, ka viendzimuma pāri neatrodas salīdzināmā situācijā ar "tradicionālo" ģimeni, nemaz nerunājot par laulību. Ar spriedumu Maruko lietā EKT ir pilnībā mainījusi savu nostāju, kas, domājams, radīs juridiskas sekas visās ES dalībvalstīs, ne tikai tajās, kas ieviesušas viendzimuma partnerattiecību institūtu.3

Šīs analīzes mērķis ir ieskicēt tiesas jauno pieeju viendzimuma attiecībām un ilustrēt, ka, pretēji dažu juristu viedoklim, tās pamatā nav tikai izmaiņas Eiropas tiesību aktos, proti, tā sauktās Ietvara direktīvas4 spēkā stāšanās.

 

II. Lietas apstākļi

Vācijas pilsonis Tadao Maruko bija reģistrējis viendzimuma partner­attiecības ar citu vīrieti saskaņā ar Vācijas nacionālajiem tiesību aktiem, kas būtībā paredz identiskas juridiskas sekas attiecībā uz partneru īpašumtiesībām un savstarpējiem pienākumiem kā starp laulātajiem.5 Pēc sava partnera nāves T. Maruko lūdza viņa bijušo darba devēju izmaksāt līgavaiņa pensiju – īpašu apgādnieka zaudējuma pabalstu, kas nelielā apjomā pienākas pārdzīvojušiem laulātajiem saskaņā ar Vācijas normatīvajiem aktiem un partnera arodbiedrības noslēgto koplīgumu. Šis lūgums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka T. Maruko nevar tikt atzīts par "pārdzīvojušo laulāto", jo tādu statusu varot iegūt, tikai stājoties laulībā, bet ne reģistrējot partnerattiecības.

T. Maruko cēla prasību Vācijas nacionālajā tiesā, kas nolēma vērsties EKT ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu par to, vai šāda veida pabalsta sistēma ir uzskatāma par darba samaksu Eiropas Kopienas tiesību izpratnē un vai Ietvara direktīvas 1. pants saistībā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir šķērslis tādam tiesiskajam regulējumam, atbilstoši kuram pēc sava partnera nāves persona nesaņem apgādnieka zaudējuma pabalstu, kas būtu tāds pats kā pārdzīvojušā laulātā pabalsts, kaut gan, tāpat kā laulātie, partneri ir dzīvojuši savstarpējā atbalsta un palīdzības kopībā, kas formāli ir noslēgta uz mūžu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ella
13. Jūnijs 2008 / 15:48
0
ATBILDĒT
Hm, atbildot uz pēdējo jautājumu, atzīšanas pamats pavisam noteikti ir personu 4 brīvību izmantošana. Pavisam nesen veicu pētījumu par līdžigu tēmu, un arī no ECJ spriedumiem izriet, ka tiklīdz cilvēks kustas pāri robežai pa ES, viņa tiesības būtu jāatzīst citā dalībvalstī, jo nacionālās (viņa) valsts normas NAV pretrunā ar ES kopējo nostāju, "likuma garu un mērķi".
Miauu > autoram
11. Jūnijs 2008 / 15:32
0
ATBILDĒT
Gribētos lūgt autora viedokli par to, kādas sekas šis EKT spriedums Maruko lietā atstāj uz Latviju, t.i., ko Latvijas likumdevējs vai likuma piemērotājs vairs nedrīkst (vai drīkst) darīt.

No Jusu raksta sapratu, ka minētais spriedums pieņemts tieši darba tiesību kontekstā Ietvara direktīvas gaismā. Vai tiešām šī sprieduma tiesiskās sekas turpmāk sniegsies arī ārpus darba tiesiskajām attiecībam ? Otrs aspekts saistīts ar to, ka Latvijā vispār nav partnerattiecību institūta kā tāda (t.i., ne starp pretējā dzimuma, ne starp viena dzimuma personām). Es nedomāju, ka Ietvara direktīvas kontekstā Latvijā turpmāk jāpiešķir no darba tiesībām izrietošie maksājumi tieši viendzimuma faktiskajiem kopdzīvotājiem, lai tikai viņus nediskriminētu seksuālās orientācijas dēļ, taču tajā paša laikā heteroseksuālo personu faktiskās kopdzīves gadījumā šādus maksājumus nevarēs izmaksāt, jo viņi Latvijas tiesību skatījumā nav laulātie. Izskatās, ka Latvijai šobrīd nedraud Vācijas liktenis, jo Latvijā pastāv tikai laulība un tikai starp vīrieti un sievieti (sk. CL 35.p.). Turklāt tas, ka laulība Latvijā atļauta starp vīrieti un sievieti nav uzskatāms par diskrimināciju, jo JEBKURŠ vīrietis Latvijā var stāties laulībā ar JEBKURU sievieti. Un otrādi – neviens vīrietis (sieviete) nedrīkst stāties laulībā ne ar vienu citu vīrieti (sievieti).

Visbīstamākais aspekts varētu būt saistīts ar starptautisko privāttiesību jomu, proti, vai Latvijai tagad ir pienākums atzīt citās dalībvalstīs reģistrētas partnerattiecības (starp heteroseksuāliem un homoseksuāliem pāriem). Ja jā, tad, Jūsuprāt, uz kāda tiesiskā pamata.

Anita
11. Jūnijs 2008 / 12:38
0
ATBILDĒT
Interesants raksts. Man prieks par Tevi, Induli!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties