1. Vai starp Zemesgrāmatu likumu un Civilprocesa likumu pastāv pretruna

Zemesgrāmatu likums (turpmāk tekstā – ZGL) regulē nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas kārtību, tai skaitā nosaka vienu lūgumu pirmtiesību uz izpildījumu pret citiem. Saskaņā ar vispārēju noteikumu no diviem nostiprinājuma lūgumiem priekšrocību bauda tas, kas ticis agrāk saņemts zemesgrāmatu nodaļā (ZGL 73. p.). Tomēr ZGL 75. pants paredz atsevišķus izņēmumus no šī principa, viens no kuriem attiecas uz aizlieguma atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā. ZGL 75. pants piešķir šādam nostiprinājuma lūgumam pirmtiesību uz izpildījumu pret citiem tajā pašā dienā ienākušajiem lūgumiem. Tā kā nostiprinājuma lūgums par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā (turpmāk tekstā – lūgums par aizlieguma atzīmi) balstās uz tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 142. pantu ir izpildāms nekavējoties, Latvijas tiesas atzīst, ka arī pašu lūgumu par aizlieguma atzīmi zemesgrāmatu nodaļai ir jāizskata uzreiz pēc tā saņemšanas.² Tāpēc atbilstoši pastāvošai tiesu praksei šie lūgumi pretēji ZGL 75. pantam iegūst prioritāti pat pār tādiem nostiprinājuma lūgumiem, kas tikuši iesniegti zemesgrāmatu nodaļā dažas dienas agrāk. Vadoties no šādas judikatūras, it kā būtu pamats uzskatīt, ka starp ZGL 75. pantu (pirmtiesība uz izpildījumu tikai pret tajā pašā dienā ienākušajiem nostiprinājuma lūgumiem) un CPL 142. pantu (pirmtiesība uz izpildījumu pret visiem, tai skaitā iepriekšējās dienās saņemtajiem lūgumiem) pastāv pretruna, kura tiek atrisināta par labu civilprocesuālajai normai.

Iepriekš apskatītā tiesu prakse balstās uz vārdu "tiesas lēmums izpildāms nekavējoties" burtisku izpratni, respektīvi, tiesas uzskata, ka šie vārdi nosaka tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu tūlītēju izpildi. Taču pret šādu CPL 142. panta tulkojumu pastāv vairāki nopietni iebildumi.

1) Patiesībā jēdziens "nekavējoties izpildāms tiesas lēmums" nozīmē tikai un vienīgi to, ka attiecīgo tiesas lēmumu izņēmuma kārtā var izpildīt pirms tā spēkā stāšanās, t. i., lēmuma pārsūdzēšana nav šķērslis tā izpildei. Tātad šāds likuma formulējums nav domāts tam, lai piešķirtu atsevišķiem tiesas lēmumiem izpildes priekšrocības salīdzinājumā ar citiem lēmumiem. Būtu absurdi pieņemt, ka ir tādi tiesas lēmumi, kas ir jāizpilda uzreiz, un tādi lēmumi, kurus var izpildīt ar kavēšanos.³ Šāda secinājuma pareizību apstiprina tas apstāklis, ka vairākos likumos tiesas nolēmums tiek raksturots kā nekavējoties izpildāms tikai tad, ja tas ir izpildāms pirms spēkā stāšanās brīža. Piemēram, CPL 204. pants ("Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties"), CPL 538.