Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle,
Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. ĀRIJA MEIKALIŠA

Ārija Meikališa jurista kvalifikāciju ieguvusi Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē 1975. gadā un darba gaitas sākusi izmeklētājas amatā Saldus izmeklēšanas nodaļā. 1983. gadā profesore kļūst par Talsu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci, bet pēc pieciem gadiem pāriet darbā par priekšnieci Rīgas pilsētas izmeklēšanas pārvaldes izmeklēšanas nodaļā un strādā arī Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā par izmeklētāju.

1991. gadā Ārija Meikališa sāk akadēmisko karjeru kā Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesisko zinātņu katedras asistente. Drīz kļūst par Latvijas Policijas akadēmijas lektori, bet no 1994. gada – par Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesisko zinātņu katedras docenti un vadītāju; 1995. gadā piešķirts tiesību doktora zinātniskais grāds. Vienlaikus Ārija Meikališa ir lektore Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedrā, bet kopš 2001. gada ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore. Latvijas Policijas akadēmijā Ārija Meikališa 1997. gadā tiek izvēlēta par prorektori, pēc diviem gadiem ievēlēta par profesori, bet augstāko virsotni Latvijas Policijas akadēmijā sasniedz 2003. gadā, kļūstot par akadēmijas rektori.

2004. gada 29. janvārī profesorei piešķirta policijas ģenerāļa pakāpe. 2006. gada decembrī ievēlēta par LZA korespondētājlocekli.

Neraugoties uz daudzajiem administratīvajiem pienākumiem, profesore vienmēr bijusi aktīva zinātnes laukā, galvenokārt pievērsusies kriminālprocesa problēmu apzināšanai un risināšanai. Izdotas piecas monogrāfijas, vairāk nekā 20 mācību grāmatas, bet kopš 2002. gada recenzējamos zinātniskos izdevumos publicēti 18 raksti un vēl 12 citas publikācijas. Īpaši jāmin plašu popularitāti guvusī rakstu kopa "Pārmaiņu laiks kriminālprocesā", kas tapusi līdzautorībā ar profesori Kristīni Stradu-Rozenbergu. Par šo un citām publikācijām profesore 2007. gadā saņēma arī žurnāla "Jurista Vārds" atzinības rakstu.

Ievērību pelna arī profesores pedagoģiskā darbība – kopš 1991. gada Latvijas Policijas akadēmijā profesore docējusi vairākus studiju kursus: "Kriminālprocesa tiesības", "Salīdzinošās kriminālprocesa tiesības", "Ārvalstu tiesu varas institūciju tiesības", "Tiesu varas institūciju tiesības" un "Pierādījumu teorija", bet Latvijas Universitātē – studiju kursu "Kriminālprocess".

Profesores Ārijas Meikališas iekļaušanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes akadēmiskajā kolektīvā pilnā slodzē ir labs un reizē pagodinošs papildinājums, kas sekmēs gan krimināltiesisko priekšmetu apgūšanu, gan zinātniskos pētījumus.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne un profesore
Dr.iur. KRISTĪNE STRADA-ROZENBERGA

Kristīne Strada-Rozenberga kļu­vusi par gados jaunāko tiesību profesori Latvijā. Jurista kvalifikāciju ieguvusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 1998. gadā, gadu vēlāk Latvijas Universitātē iegūts arī sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, bet jau 2002. gada 30. oktobrī Kristīne Strada-Rozenberga kļuva par tolaik jaunāko tiesību doktora zinātniskā grāda ieguvēju.

K. Stradas-Rozenbergas profesionālā, zinātniskā un pedagoģiskā darbība veltīta kriminālprocesa tiesībām. Jau 19 gadu vecumā Kristīne sākusi darba gaitas Organizēto un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā kā prokurora palīdze; no 1998. gada līdz 2001. gadam ir prokurore. No 2006. gada novembra Kristīne Strada-Rozenberga ir zvērināta advokāte (advokātu birojs "Rode& Partneri").

Pedagoģisko darbību Latvijas Universitātē profesore sāka 1998. gadā kā asistente Krimināltiesisko zinātņu katedrā. 2000. gadā Kristīne Strada-Rozenberga ievēlēta par lektori, 2003. gadā – par docenti, bet 2004. gadā par asociēto profesori. Profesore Latvijas Universitātē docē studiju kursus: "Kriminālprocess", "Pierādīšanas teorija kriminālprocesā" un "Pierādīšanas problēmas kriminālprocesā".

Profesores zinātniskie pētījumi izklāstīti 16 recenzējamos zinātniskajos izdevumos, monogrāfijā "Pierādīšanas teorija kriminālprocesā", deviņās mācību grāmatās (līdzautorībā ar Āriju Meikališu) un vēl vairāk nekā 20 citās publikācijās. Kopš 2002. gada profesore ar referātiem piedalījusies 13 starptautiskās zinātniskās konferencēs.

Profesore K. Strada-Rozenberga guvusi ievērojamu pieredzi arī administratīvajā darbā. No 2001. līdz 2003. gadam bijusi SIA "Biznesa augstskola Turība" Juridiskās fakultātes dekāne, no 2003. līdz 2006. gadam Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, bet no 2006. līdz 2007. gadam – Krimināltiesisko zinātņu ka­tedras vadītāja. 2007. gada vasarā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dome ar pārliecinošu balsu vairākumu profesori ievēlēja par fakultātes dekāni.

Visi profesoru padomes pieaicinātie eksperti atzinīgi novērtēja pretendentes pedagoģiskos, zinātniskos un organizatoriskos panākumus, bet profesore V. Liholaja īpaši atzīmēja profesores K. Stradas-Rozenbergas popularitāti un augsto vērtējumu studentu vidū, ko apliecina studentu aptaujas. Dekāna amatā būt mīļai studentiem – tas nav viegls uzdevums.

Latvijas Universitātes profesors
Dr.iur. JĀNIS LAZDIŅŠ

Jānis Lazdiņš 1995. gada februārī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvis vēstures maģistra grādu, bet tā paša gada jūnijā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē – jurista kvalifikāciju un tiesību bakalaura grādu. Tiesību doktora zinātniskais grāds iegūts 2001. gadā par darbu "Privāttiesību ģenēze un evolūcija Latvijā (X–XX gs.)".

J. Lazdiņš darba gaitas tiesību jomā sācis 1994. gadā, strādājot par izmeklētāju un prokuroru Rīgas rajona prokuratūrā. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes kolektīvam piebiedrojies 1995. gada 1. septembrī, sākot strādāt lektora amatā. 2001. gadā Jāni Lazdiņu ievēl par docentu, bet 2002. gadā – par asociēto profesoru. 2007. gadā profesors Lazdiņš kļūst par zvērinātu advokātu.

Profesors J. Lazdiņš zinātnisko darbību izvērsis vairākos virzienos. Latvijas tiesību vēsturē profesors pētījis Latvijas privāttiesību attīstību, Latvijas neatkarības atjaunošanas juridiskos aspektus, valsts prezidenta institūta pirmsākumus u. c. Profesors publicējis pētījumus arī tiesību filozofijā par vēsturisko tiesību skolu un tās ietekmi uz Latvijas tiesībām. Profesors savus pētījumus publicējis arī ārvalstīs, ir aktīvs referents starptautiskās zinātniskās konferencēs.

Profesors docējis dažādus studiju kursus, to skaitā "Tiesību integrācija Eiropā" Latvijas Universitātes tiesību doktora studiju programmā, "Tiesību filozofija" Latvijas Universitātes profesionālajā maģistra studiju programmā un "Latvijas tiesību vēsture" Latvijas Universitātes tiesību bakalaura studiju programmā. Studenti un kolēģi atzinīgi novērtē profesora Lazdiņa cītīgo un akurāto darbu, vadot studiju, bakalaura, maģistra un promocijas darbus.

Nozīmīga pieredze gūta arī organizatoriskajā darbā. No 2001. līdz 2007. gadam profesors pildīja Juridiskās fakultātes prodekāna pienākumus, 2007. gadā četrus mēnešus bija dekāna pienākumu izpildītājs. Īpaši jāmin profesora ieguldījums, organizējot starptautiskās konferences – "Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā XX–XXI gs. mijā" (2004) un "Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās" (2007). Pašlaik profesors J. Lazdiņš līdz ar profesora pienākumiem darbojas kā "Latvijas Universitātes Rakstu" (Acta Universitatis Latviensis) Juridiskās zinātnes nozares izdevumu galvenais redaktors, ir divu studiju programmu direktors, kā arī Latvijas Universitātes senators, akadēmiskās šķīrējtiesas loceklis un Latvijas Universitātes Satversmes komisijas priekšsēdētājs.

Profesoru padomes pieaicinātais eksperts no Igaunijas profesors Pēters Jarvelaids (Peeter Järvelaid) padomes sēdē īpaši uzsvēra, ka pašlaik mūsu reģionā nav neviena cita tiesību vēsturnieka, kam būtu tāda kvalifikācija, kā profesoram J. Lazdiņam. Proti, viņš ir vēstures maģistrs, diplomēts jurists un tiesību zinātņu doktors. Novēlēsim attaisnot šo īpašo stāvokli jaunos tiesību vēstures pētījumos!

Jaunais papildinājums nostiprina LU Juridiskās fakultātes kā tiesību zinātnes un juridisko profesiju kadru sagatavošanas centra statusu. Jauno studiju gadu sākot, fakultātē ir deviņi profesori, trīs asociētie profesori un vēl 11 tiesību doktori, kas nākotnē, cerams, arī iegūs asociētā profesora un profesora titulus. Viņu rakstus un grāmatas lasa ne tikai LU studenti, bet arī daudzi citās augstskolās tiesības apgūstošie studenti. Sveicu jaunos profesorus, uzsākot jaunu posmu zinātniskajā un pedagoģiskajā darbā, vēlu centīgus un gudrus studentus, sekmes un gandarījumu par paveikto! Jaunajā studiju gadā sveicu arī plašo tiesību studentu saimi! Esiet neatlaidīgi, strādīgi, darbīgi! Mīliet savus profesorus!

Kalvis Torgāns,

LU Juridiskās zinātnes profesoru padomes priekšsēdētājs