7. Oktobris 2008 /NR. 38 (543)
Skaidrojumi. Viedokļi
Cerīgi jaunumi tiesu praksē: prasības nodrošināšana komercstrīdos
8
LL.M
Daimārs Škutāns
(Kembridžas universitāte),
zvērinātu advokātu biroja "Spilbridge" advokāts 

Pēdējie pāris mēneši ir bijuši vēsturisku izmaiņu laiks tiesu praksē prasības nodrošināšanas jautājumos komercstrīdos. Vēl pavisam nesen Latvijas juristu saimes uzmanība tika pievērsta vairākām neskaidrībām prasības nodrošināšanas jautājumu izlemšanā tiesu praksē,1 bet pēdējo mēnešu Augstākās tiesas nolēmumi, šķiet, ir kliedējuši daudzas neskaidrības, veicinot prasības nodrošināšanas jautājumu ievirzi daudz saprātīgākā gultnē. Ir sperts liels solis prāvnieku procesuālā līdzsvara atjaunošanai. Šī praktiskā komentāra mērķis ir informēt plašāku Latvijas juristu loku par šiem Augstākās tiesas nolēmumiem, lai veicinātu jaunās tiesu prakses nostiprināšanos, kā arī īsumā skaidrot atsevišķus jautājumus, kuros tiesu prakse arvien spītīgi pieturas grūti paredzamam un kopumā visai nesaprātīgam kursam, kas būtu maināms.

1. Prasības nodrošināšanas mērķis nav komersanta saimnieciskās darbības apgrūtināšana vai kavēšana, un nesamērīgu prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošana nav pieļaujama.

1.1. Vairums praktiķu zinās teikt, ka viens no visefektīvākajiem strīdu risināšanas paņēmieniem Latvijas komercstrīdos līdz šim bija prasības nodrošinājuma panākšana. Bija ierasts, ka tiesa nodrošināja visabsurdākās prasības pat par vairākiem miljoniem, nereti piemērojot teju vai visus iespējamos prasības nodrošinājuma līdzekļus. Turīgu komersantu strīdos tas nozīmēja, ka prasītājs parasti vēlējās apķīlāt visus atbildētāja naudas līdzekļus, kā arī visu kustamo mantu un nekustamos īpašumus.

1.2. Ir tiesu izpildītāji, kas uzskata, ka lēmums, ar kuru nodrošināta prasība, nav pilnīgi izpildīts, iekams tiesu izpildītāja depozīta kontā nav saņemta visa naudas summa, līdz kurai sniedzas prasības nodrošinājums. Nav grūti iedomāties, ka šādas pieejas rezultātā lēmums, ar kuru nodrošināta prasība par prāvām naudas summām, reti kad var tikt izpildīts, jo tikai retam komersantam ir pa spēkam sarūpēt miljonus, ko nodot tiesu izpildītājam apķīlāšanai.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Smily
13. Oktobris 2008 / 13:29
0
ATBILDĒT
Varbūt arī raksts ir vienpusīgs, taču labs, skaidra valoda un daudz noderīgas informācijas. Paldies. Kaut vairāk būtu šādu rakstu, nevis referāta tipa raksteļi, kas nereti tiek publicēti Jurista Vārdā.
Rolands Neilands
10. Oktobris 2008 / 15:08
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Paldies autoram! Tāpat Dienas Biznesā šonedēļ bija labs autora raksts. Neko sliktu nesaskatu apstāklī, ka juristi praktiķi runā par tiesību jautājumiem, ko risina ikdienā. Tieši otrādi - tas ir apsveicami, jo tieši tādā veidā attīstās tiesības.

Diemžēl, ir daudz nekonstruktīvas kritikas no kritizētājiem, bet jācer, ka tas netraucēs arī citiem labiem rakstiem parādīties JV un citos laikrakstos.
Dzhoriks
10. Oktobris 2008 / 11:41
0
ATBILDĒT
Kārtējais tendiciozais raksts no advokāta, kurš pārstāv vienas puses intereses, kas rakstā minētajos gadījumos (spriedumos)visticamāk ir bijuši atbildētāji! Uzskatu, ka raksts nav vispusīgi un pilnīgi analizēts, jo nav vērtētas abu pušu intereses! Tik pat labi, kāpēc prasītājiem būtu jāgaida gadiem ilgi, kad atbildētājs samaksās! Varu simt un vienu gadījumu nosaukt, kad uzņēmēji vienkārši nemaksā, jo negrib un kāmēr nenodrošina prasību viņi neliekas ne ziņas.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties