Parlamentāro izmeklēšanas komisiju sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu izveidoja 2007. gada 6. septembrī.

Formālais komisijas dibināšanas iemesls bija atklātībā parādījies izdevums "Tiesāšanās kā ķēķis", kurā ir publicētas it kā notikušas sarunas starp tiesnešiem un advokātiem. Sarunu gaitā apspriesti iespējamie tiesu procesi un iespējamie gala rezultāti. Tā kā šādas sarunas varētu uzskatīt par tieslietu sistēmas ietvaros notiekošiem pretlikumīgiem un neētiskiem procesiem, Saeimas deputāti nolēma izveidot minēto komisiju.

Komisijas sākotnējais sastāvs bija šāds:

Jānis Strazdiņš un Ligita Silaraupa no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas;

Imants Kalniņš un Juris Dobelis no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas;

Māris Krastiņš un Imants Valers no Tautas partijas frakcijas;

Anatolijs Mackevičs un Jānis Dukšinskis no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" frakcijas;

Ilma Čepāne un Solvita Āboltiņa no partijas "Jaunais laiks" frakcijas;

Vitālijs Orlovs un Jānis Tutins no politisko organizāciju (partiju) "Saskaņas centrs" frakcijas;

Nikolajs Kabanovs un Miroslavs Mitrofanovs no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas.

Laika gaitā komisijas sastāvā notika izmaiņas. No komisijas aizgājušos deputātus Ligitu Silaraupu, Māri Krastiņu un Jāni Dukšinski nomainīja Dagnija Staķe, Vents Armands Krauklis un Dainis Turlais. Tā kā deputāte Ilma Čepāne izstājās no partijas "Jaunais laiks" frakcijas pēc minētās frakcijas ieteikuma komisijas sastāvā Saeima ievēlēja deputātu Ainaru Latkovski. Nevienam neiebilstot, tobrīd neatkarīgā deputāte Ilma Čepāne palika komisijā, līdz pati pēc savas vēlēšanās no komisijas izstājās 2008. gada 17. jūlijā.

Uzsākot darbu, komisijai bija skaidri jāizprot sava darbība un darbības virzība. Šeit komisijas pārstāvju viedokļi atšķīrās. Vieni mēģināja komisijas darbu kaut kādā veidā tuvināt prokuratūras darbam, galvenokārt cenšoties analizēt aptuveni desmit gadus vecus notikumus, bet citi aizrādīja uz notikušajām izmaiņām gan likumdošanā, gan pašā tieslietu sistēmā un aicināja vairāk ieskatīties tajā Saeimas darbībā, kas varētu palīdzēt izstrādāt zināmus pilnveidojumus tieslietu sistēmā.