Kaut gan objektīvās un subjektīvās interpretācijas metode ir atzītas un plaši lietotas, ne vienmēr ir iespējams sasniegt interpretācijai izvirzāmo uzdevumu – līguma jēgas noskaidrošanu. Civillikums (turpmāk – CL) pēc 1504. pantā ietvertās objektīvās interpretācijas un 1505. pantā (kontekstā ar CL 1504. panta saturu) ietvertās subjektīvās interpretācijas 1506. pantā noteic, ka pavisam tumši un pretrunīgi gribas izteikumi nemaz nav iztulkojami, bet ir atzīstami par neesošiem. Tātad CL pēc objektīvās un subjektīvās metodes neveiksmīgas izmantošanas 1506. pantā norāda uz iespēju interpretācijas procesu neveikt vispār. Šāda pieeja ir pārsteidzīga. Kā norādīts iepriekš, CL 1506. panta lietošana ir izņēmuma gadījums apstākļos, kur gribas izteikumi ir iekšēji pretrunīgi (izslēdzoši) vai tik nesaprotami, ka nav iespējams pietiekami precīzi noteikt gribas izteikuma tiesisko seku raksturu. Neraugoties uz minētajām iespējām, ne visi līgumi pēc objektīvās un subjektīvās metodes izmantošanas neveiksmes ir uzskatāmi par neinterpretējamiem. Minētais izriet no tā, ka objektīvās un subjektīvās interpretācijas metode var nedot vēlamo rezultātu tikai attiecībā uz daļu no līguma kā vienota veseluma.
Normatīvi prezumptīvās interpretācijas metodes jēdziens
Ne vienmēr ir jākonstatē, ka līguma noteikumi, kuru jēgas atklāšana ar objektīvās un subjektīvās interpretācijas metodes palīdzību nav nesusi rezultātu, automātiski nav interpretējami. Minēto pamato tas, ka likums vai cits normatīvs tiesību akts satur prezumpcijas gadījumiem, kad pastāv šaubas par tiesiskās attiecības būtību un apmēriem. Šādas prezumpcijas piemērojamas gadījumos, kad tiesiskās attiecības vērtēšana nav devusi pietiekami skaidru atbildi par lietas faktiskajiem apstākļiem, kas pakārtojami tiesību normu regulējumam. Piemēram, CL 928. pantā noteikts: "Kaut gan īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi šādi aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots." Kā precīzi norādīts juridiskajā literatūrā, CL 928. pantā ietverta relatīva īpašuma neaprobežotības prezumpcija.1 Tātad CL nostāja attiecībā uz īpašuma aprobežotības pakāpi ir tāda, ka aprobežojumi iztulkojami to šaurākajā nozīmē. Gadījumā, ja līguma interpretācija ar objektīvās un subjektīvās interpretācijas metodes palīdzību nav devusi vēlamos rezultātus, īpašuma aprobežotība tulkojama iespējami sašaurināti. Nostāja attiecībā pret līguma rakstura un tiesiskās attiecības raksturojošo aspektu ievērošanu, interpretējot rakstisku civiltiesisku līgumu, saskan ar Eiropas civiltiesību unifikācijas projektu skatījumu. "Draft Common Frame of Reference" (turpmāk – DCFR) noteic, ka, interpretējot līgumus, ir jāievēro apstākļi, kas tieši attiecas uz līgumu (Relevant matters). Pie minētajiem apstākļiem tiek norādīta arī līguma būtība un tiesisko attiecību regulējošo tiesību normu raksturs. DCFR 8:102 paragrāfa pirmās daļas "(e)" punkts paredz, ka, interpretējot līgumus, ir jāņem vērā līguma mērķis un raksturs. Latvijas tiesu praksē saistībā ar atpakaļpirkuma līguma noslēgšanas apstākļiem un tiesisko nozīmi, interpretējot noslēgtā līguma noteikumus, tiesa ir analizējusi CL 927. un 928. panta saturu un nozīmi.2 Neraugoties uz minēto, prezumptīvās metodes izmantošana Latvijas tiesu praksē, interpretējot rakstiskus civiltiesiskus līgumus, ir sveša parādība. Analoģiska situācija aplūkota saistībā ar ceļa servitūta apmēra noteikšanu atbilstoši CL 1132. panta noteikumiem. CL 1132. pantā noteikts, ka šaubu gadījumā ceļu servitūts ir nosakāms vismazākajā apmērā.3 Minētā situācija pilnā mērā attiecināma uz rakstiska civiltiesiska līguma par ceļa servitūta nodibināšanu interpretāciju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.