6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāta profesionālais noslēpums un pienākums ziņot par likumpārkāpumu
1
Irēna Ņesterova
LU Juridiskās fakultātes maģistrante,
zvērinātu advokātu biroja "Visa vērte" juriste 

Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan politiķi un juristi, gan arī visa sabiedrība. Ir bijusi gan tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, gan arī vairāku Satversmes grozījumu projektu apspriešana Saeimā.

Lielā mērā diskusijas par Satversmes grozījumiem ir iezīmējušas prezidenta Valda Zatlera prezidentūru. Prezidenta Valda Zatlera kadence ir Satversmes laiks. Jau priekšvēlēšanu laikā prezidents vairāk nekā ikviens no saviem priekštečiem uzmanību veltīja Satversmei, aicinādams ikvienu valsts pilsoni to izlasīt. Prezidents arī ir izveidojis autoritatīvu Konstitucionālo tiesību komisiju, kura sniegusi Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanas iespēju vērtējumu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus Satversmē par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu pilsoņu kopumam un Valsts prezidenta tiesību atlaist Saeimu izmaiņām.

Taču līdztekus diskusijām par Saeimas atlaišanu sabiedrībā allaž ir skanējis viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties, jo jaunajā Saeimā tikšot ievēlēti tie paši politiskie spēki un viss turpināšoties, ka Saeimas atlaišana bez Saeimas vēlēšanu sistēmas pārskatīšanas būšot lieka laika un naudas tērēšana. Šo apstākli ir pamanījis arī Valsts prezidents. Savā 14. janvāra runā viņš aicināja Saeimu mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš."

Šobrīd Saeima, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, jau likumprojektā ir ietvērusi Valsts prezidenta prasību atteikties no t. s. lokomotīvju principa. Šis grozījums mainīs mums ierasto vēlēšanu sistēmu. Tajā pašā laikā sabiedrības diskusijās ir izskanējuši vēl vairāki ierosinājumi, kā būtu uzlabojams Saeimas vēlēšanu regulējums. Lai pārrunātu šīs iespējamās izmaiņas, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdētāju Valdi Liepiņu.

Konfidencialitātes princips ir cieši saistīts un garantē, lai tiktu ievērotas personas pamattiesības – personas tiesības uz advokāta palīdzību, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) lietā Niemietz v Germany norāda, ka advokāta profesionālā noslēpuma ierobežošanai var būt ietekme uz tālāko tiesvedību un tādējādi arī uz tiesībām, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā.2

Attīstoties sabiedrībai, arī noziedzīgie nodarījumi kļūst arvien sarežģītāki un bīstamāki. Ir saprotama tiesībsargājošo iestāžu vēlēšanās, lai advokātam kā personai, kuras rīcībā var būt nepieciešamā informācija, būtu pienākums to atklāt. Lai samazinātu noziedzības pieaugumu, ir pieņemtas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvas, kas paredz arvien stingrākas prasības, uzliekot advokātam par pienākumu sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm. Minētās prasības Latvijas likumdošanā ir ieviestas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kas stājies spēkā 2008. gada 13. augustā. Līdz ar to konfidencialitātes princips arī Latvijā arvien vairāk tiek ierobežots.

Kriminālprocesā indivīda tiesības un brīvība var tikt visvairāk apdraudēta. Lai nodrošinātu personas tiesības uz aizstāvību, sevišķi svarīgi ir aizsargāt advokāta profesionālo noslēpumu. Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126. panta otro daļu pierādīšanas pienākums ir uzlikts procesa virzītājam pirmstiesas procesā un apsūdzības uzturētājam tiesā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
16. Marts 2011 / 14:55
0
ATBILDĒT
Kaut kā nesader teksts par parlamentārismu un profesionālo noslēpumu
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties