20. Janvāris 2009 /NR. 3 (546)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu darbība publisko tiesību jomā
5
Dipl. philol., stud. iur.
Gundega Slaņķe
 

Katru gadu Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija1 (turpmāk – MADEKKI; kopš 2007. gada 1. oktobra – Veselības inspekcija) saņem arvien vairāk sūdzību par veselības aprūpes kvalitāti. 2002. gadā saņemta 471 sūdzība, 2004. gadā – 956, bet 2007. gada pirmajā pusgadā – jau 870.2 No plašsaziņas līdzekļiem un citiem informācijas avotiem sabiedrībai zināmi daudzi gadījumi, kad pacienti3 guvuši nopietnus veselības ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Juriste
30. Novembris 2009 / 16:45
0
ATBILDĒT
Šeit autore ir ļoti labi izanalizējusi, kāpēc līgums starp Veselības norēķinu centru un ārstniecības iestādi ir publisko tiesību līgums, tomēr acīmredzami kļūdījusies, izdarot secinājumu par to, ka šī līguma priekšmetā iekļauta arī medicīniskās aprūpes kvalitāte, līdz ar ko nepareizs ir arī secinājums par to, ka karta ārstniecības persona darbība vai bezdarbība savas profesionālās darbības ietvaros ir administratīvais akts vai faktiskā rīcība. Jābūt precizējumam - ārstniecības personas darbība valsts garantētās veselības aprūpes finansēšanas jautājumos, ir darbība publisko tiesību jomā, ko privātpersona var uzskatīt par faktisko rīcību vai administratīvo aktu (atkarībā no gadījuma).



Uģis
23. Janvāris 2009 / 15:17
0
ATBILDĒT
Man patīk seriāls 'Neprāta cena', un es apsveru iespēju ņemt kredītu, lai dotos ceļojumā uz Ēģipti.



Tāpēc uzskatu, ka Latvijas Republika tai piekritīgo funkciju "pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības nodrošināšana" attiecībā uz mani ir izpildījusi klaji neadekvāti.



Ar nepacietību gaidu autores skaidrojumu par to, kā un kurā tiesā iesūdzēt valsti par nodarītajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu.



Uzskatu, ka arī valstij ir pienākums iesūdzēt valsti, jo dumji pilsoņi nodara kaitējumu visai sabiedrībai.
Raudvars
23. Janvāris 2009 / 10:44
0
ATBILDĒT
Ja rakstā tiek pateikts, ka sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, primāro veselības aprūpi, sekundāro veselības aprūpi un terciārā veselības aprūpi valsts darbojas publiskot tiesību jomā, kas tad paliek pāri? Proti, kad medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes jomā ārstniecības iestādes darbosies privāto tiesību jomā?

4.2. sadaļa ir tāda, maigi sakot, dīvaina. Autore secina, ka „lūdzot atlīdzību par ārstniecības iestādes (ārsta) nodarītu zaudējumu vai personisko vai morālo kaitējumu, iesniegs pieteikumu administratīvajā tiesā [..] Administratīvā tiesa, izskatot lietu, ievēro objektīvās izmeklēšanas principu”. Šādu tēzi ir grūti atzīt par pamatotu. Lai autore pati pamēģina VID vai LAPK lietās tiesai palūgt piemērot objektīvās izmeklēšanas principu – tad redzēs, kas sanāks. Vai vēl labāk, lai uzraksta kasācijas sūdzību par šā principa pārkāpumu – labi, ja tiks pāri rīcība sēdei. Objektīvās izmeklēšanas princips administratīvajās tiesās ir ILŪZIJA. Ar šo principu ir kā ar sniega cilvēku, daži saka, ka pastāv, bet tā īsti redzējis neviens nav. 95% gadījumu tiesa nekādus pierādījumus paši nevāks – gadās pat, ka tiesa nesavāc pierādījumus arī tad, ja pieteicējs to lūdz. Līdz ar to šāds autores secinājums ir vērtējams vismaz kā naivs un reālajai situācijai neatbilstošs.

Otrais secinājums vairs neatbilst APL - no 2009. gada 1. janvāra valsts nodeva par pieteikumu – 20 LVL, par apelācijas sūdzību – 10 LVL.

Arī ceturtais secinājums ir nepamatots – autore saka, ka gadījumā, ja ārstniecības iestāde norada morālo kaitējumu, kas ir lielāks nekā Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.pantā noteikti „griesti”, tad atlikumu var prasīt CPL noteiktajā kārībā. MUĻĶIBAS. Lai autore izlasa CPL 1.pantu – prasību var iesniegt tikai tad, ja ir aizskartas personas civilās tiesības. Ja tiek aizskaras publiskās tiesības, jāvēršas APL noteiktajā kārtībā. Ja ārstniecības, iestāde darbojas publiskajās tiesības un nodara piemēram, morālo kaitējumu 50 000 LVL apmērā, tad par atlikušajiem 30 000 LVL prasību, pamatojoties uz CPL, iesniegt NEVAR – netiek aizskartas personas civilās tiesības. Cits jautājums ir vai šie Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā ietvertie „griezti” atbilst Satversmei, proti, vai valsts vienpusēji var aprobežot savu atbildību.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties