[1] 2008. gada 3. novembrī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja lietu Nr. SKA-355/2008,¹ kurā izlemts jautājums par policijas tiesībām atzīt personu par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma (turpmāk – CSN) izraisīšanā, ja administratīvā pārkāpuma lietvedība par CSN izbeigta. Lai gan pašlaik spēkā esošās tiesību normas atšķiras no tiesību normām, kas analizētas spriedumā, tajā izteiktās atziņas ir universālas un argumentācija – komentāra vērta.

[2] Lietā risināta šāda situācija – 2003. gada septembrī noticis CSN, kurā iesaistīti divi transportlīdzekļi. Policija ierosināja administratīvā pārkāpuma lietu, taču to izbeidza, jo notecējis administratīvā soda uzlikšanas termiņš. Galīgajā lēmumā, ar kuru izbeigta administratīvo pārkāpumu lietvedība, atzīts, ka viens no CSN iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir vainīgs.² Par vainīgu atzītais transportlīdzekļa vadītājs lēmumu pārsūdzēja administratīvajā rajona tiesā, lūdzot lēmumu atcelt un atzīt, ka transportlīdzekļa vadītājs CSN izraisīšanā nav vainīgs. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, bet administratīvā apgabaltiesa pieteikumu daļēji apmierināja, atceļot lēmumu daļā, ar kuru transportlīdzekļa vadītājs atzīts par CSN izraisītāju. Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvalde par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību.