Laikā, kad pasaulē finanšu un kapitāla tirgos valda likviditātes krīze, Latvijā ir piemērots laiks atskatīties uz līdzšinējo pieredzi, uzņēmumiem nodrošinot iespēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus ar akciju kā finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma palīdzību. Tiesiskā bāze, kas reglamentē akciju sabiedrību darbību, to pamatkapitāla palielināšanu, ir gandrīz nemainīga jau kopš no Komerclikuma spēkā stāšanās 2002. gada 1. janvārī¹ ar attiecīgo pārejas periodu akciju sabiedrību pārreģistrācijai komercreģistrā līdz 2004. gada 31. decembrim. Arī pamatprincipi publiskā piedāvājuma izteikšanai un finanšu instrumentu uzskaitei no norēķiniem ir inkorporēti Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), kas stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī² un apvienoja līdz tam vairākus atsevišķus, bet saistītus normatīvos aktus.³ 2006. gadā tika pabeigta Eiropas Savienības Prospektu direktīvas ieviešana Latvijā un tika veikti grozījumi FITL sadaļās par prospekta saturu un atsevišķām publiskā piedāvājuma izteikšanas procesa niansēm.⁴

Arī citās Baltijas valstīs pēdējā desmitgadē ir panākts līdzīgs regulējums, ka statūtsabiedrību dibināšanu, darbību, pārveidošanu un likvidāciju reglamentē Komerclikumam ekvivalenti normatīvie akti, bet vērtspapīru publisko apgrozību nosaka speciālās normas, kas ietvertas finanšu instrumentu tirgus likumos. Lai gan statūtsabiedrību darbības pamatprincipi, kas lielā mērā balstās uz Eiropas Savienības korporatīvo tiesību direktīvu ieviešanu, ir līdzīgi, tomēr finanšu tirgus prakse pierāda, ka šo normatīvo aktu darbība ir atšķirīga, un dažas īpaši regulētas tiesiskās attiecības var nodrošināt finanšu un kapitāla tirgus izaugsmi Igaunijā, bet aizkavēt – Latvijā.

Tirgus statistika par iepriekšējiem gadiem – 2007. gadu un 2008. gada pirmo pusi (pirms globālās finanšu krīzes) – Rīgas Fondu biržai (šobrīd – NASDAQ OMX) ir samērā nožēlojama uz Tallinas un Viļņas vērtspapīru biržu fona. No oficiālajos sarakstos iekļautajiem emitentiem 18 uzņēmumi ir no Igaunijas, 17 no Lietuvas un tikai seši no Latvijas.⁵ Ar vidējo darījumu skaitu dienā Rīgas Fondu birža atrodas pēdējā vietā, un tas ir trīs reizes mazāks nekā nākamajam tirgus dalībniekam.⁶ Pēc akciju kopējā apgrozījuma vērtības mēnesī Rīgas Fondu biržai bija vidēji sešas reizes mazāki rādītāji nekā Viļņas vērstpapīru biržai un 10 (!) reizes mazāki nekā Tallinas vērtspapīru biržai.⁷ Baltijas valstu publiskajā apgrozībā esošo akciju 10 lielāko un vērtīgāko emitentu starpā Latvija vispār nav pārstāvēta (dati 2008. gada aprīļa sākumā).⁸ Pirmais un arī pēdējais sākotnējais publiskais piedāvājums Latvijā notika 2004. gadā.⁹

Šajā apskatā norādīto problēmu situāciju loks ir novērots vairāku gadu laikā, konsultējot Latvijā reģistrētas akciju sabiedrības akciju emisijas procesā, pirmreizējā publiskā piedāvājuma izteikšanas laikā, veicot uzziņu saņemšanas procedūras Uzņēmumu reģistrā un Tieslietu ministrijā, kā arī vērtspapīru emisijas un iekļaušanas prospektu saskaņošanas laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).¹⁰ Autora mērķis ir parādīt izaugsmes iespējas, kas būtu iespējamas, pārņemot pozitīvo pieredzi no citām Baltijas valstīm un iekļaujot atbilstošas normas vai grozot esošo regulējumu Komerclikumā (KCL), tādējādi uzlabojot tiesisko vidi Latvijā.