Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par "YouTube" videoklipu pārpublicēšanu vietējās interneta mājaslapās – cik tas ir legāli un vai un kam par to būtu jāmaksā.1 Jāatzīst, ka situācija nav viennozīmīga un tās juridiskais vērtējums var būt dažāds. Tomēr izbrīna, ka liela daļa lietotāju un pat ar interneta vidi saistīti profesionāļi acīmredzot joprojām uzskata, ka autortiesību aizsardzības internetā vispār nav.2 Tāpēc šī raksta mērķis ir atgādināt, ka internets nav bezlikumu zona, un, balstoties uz aktuālo piemēru, noskaidrot atbilstošo Autortiesību likuma3 normu saturu un piemērošanas iespējas. Ņemot vērā iesaistītās puses, situācija tiks apskatīta tikai attiecībā uz autortiesībām, ar atsevišķām norādēm uz piemērojamām blakustiesību normām.4
Autortiesības ir absolūtas izņēmuma tiesības, kas pieder darba autoram uz viņa radošās darbības rezultātu literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības.5 Tām ir personisku un mantisku tiesību raksturs. Personiskās tiesības nodrošina saiti starp autoru un viņa darbu un aizsargā darbā izpausto autora personību.6 Savukārt autora mantiskās tiesības regulē darba izmantošanas jautājumus. Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu.7 Autortiesību absolūtais, liettiesiskais raksturs nozīmē, ka tās ir spēkā attiecībā pret visām trešajām personām un ikvienam ir pienākums tās ievērot un atturēties no to aizskaršanas.8
Tieši šis tiesību sistēmas garantētais monopols bieži rada pretestību darbu izmantotāju vidū, liekot apšaubīt autortiesību lietderību un uzlikto ierobežojumu pamatotību. Šo attieksmi pastiprina autoru darbu nemateriālā daba un mūsdienu tehnikas piedāvātās iespējas nesankcionētai un kvalitatīvai darbu pavairošanai un izplatīšanai. Rezultātā lietotājam šķiet vienkāršāk darbu pārkopēt un nemaksāt, nekā noslēgt licences līgumu un izmantot legāli. Tomēr šāda nostāja ir tuvredzīga. Tā ignorē radošās darbības nozīmīgumu un tās devumu kultūrai un sabiedrībai. Autortiesības mūsdienās aptver ļoti plašas jomas – izdevējdarbību, mūzikas un filmu industrijas, datorprogrammu izstrādāšanu, radio un televīziju darbību. Visas šīs jomas saistās ar nozīmīgiem finansiāliem ieguldījumiem un ievērojamu devumu iekšējam kopproduktam. Augsta autortiesību aizsardzība stimulē radošo darbību, atalgo autoru par viņa pūlēm un amortizē kultūras industrijas ieguldījumus.
Darbu izmantošana tiešsaistes režīmā
Tā kā autoram ir izņēmuma tiesības uz jebkādu sava darba izmantošanu, tad aizsargāta ir arī darbu izmantošana internetā. Muzikālu darbu9 izmantošanu internetā tiešsaistes režīmā var kvalificēt gan kā darba padarīšanu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā (turpmāk tekstā – tiesības padarīt darbu pieejamu sabiedrībai),10 gan kā darba raidīšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.