12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)
Notikums
Kas šogad svarīgs advokatūrai
4
Pagājušajā nedēļā, 8.maijā, Nacionālajā teātrī notika gadskārtējā zvērinātu advokātu kopsapulce, uz kuru bija ieradušies 423 no patlaban Zvērinātu advokātu kolēģijā praktizējošiem 897 Latvijas zvērinātiem advokātiem.
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Jau iepriekš bija izziņots, ka kopsapulcē ar ziņojumu par paveikto uzstāsies Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, kā arī ZAP loceklis advokāts Saulvedis Vārpiņš informēs par sagatavotajiem grozījumiem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos un advokātu kopsapulce lems par to apstiprināšanu.

Taču dienu pirms kopsapulces kļuva skaidrs, ka tieši kolēģijas statūtu grozījumi raisīs asas diskusijas, jo pret šo projektu, ko bija izstrādājusi komisija 17 advokātu sastāvā un ko bija apstiprinājusi ZAP, ar publisku vēstuli iebilda 20 advokātu grupa, uzskatot, ka tas apdraud advokātu profesionālo neatkarību un rada mehānismu, ar kuru iespējams izdarīt spiedienu uz advokātu (piemēram, statūtu grozījumu projekts paredzēja, ka no amata jāatstādina advokāts, ja viņš tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts kriminālprocesā, kas saistīts ar advokāta profesionālo darbību).

Taču otrā darba kārtības jautājuma likteni advokāti izšķīra nevis pēc būtības to izskatot, bet gan vispār izslēdzot no darba kārtības. Šī jautājuma vietā toties pēc sapulces dalībnieku iniciatīvas nāca citi: priekšlikums izstrādāt likumu, kas ierobežotu advokātu skaitu Latvijā; veikt grozījumus Advokatūras likumā, kas noteiktu, ka advokātu kolēģijā neuzņem personas, kas pārkāpumu dēļ zaudējušas darbu citos tieslietu sistēmas amatos; noteikt 19. martu par Advokatūras dienu; noklausīties Revīzijas komisijas ziņojumu.

Jāatzīmē, ka kopsapulces sākumdaļa – ar sapulces vadības, balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšanu (arī tai tika iesniegti divi saraksti, kas vēlāk tika apvienoti) un darba kārtības apstiprināšanu – ilga vairāk nekā stundu, jo par katru jautājumu izvērsās debates un brīžiem valdīja tāda neskaidrība, ka sapulces dalībnieki gandrīz vai nobalsoja arī par ZAP priekšsēdētāja ziņojuma izslēgšanu no darba kārtības. (Šai sakarā daži sapulces dalībnieki atcerējās pagājušā gada kopsapulci, kurā tika vēlēti ZAP locekļi un kur šis process ieilga tiktāl, ka sakarā ar izrādes sākumu vajadzēja atbrīvot Nacionālā teātra zāli un balsošana vēlā vakarā noslēdzās vestibilā.)

Diemžēl nevarēsim sniegt pārskatu par advokātu šī gada kopsapulces lēmumiem un noslēgumu, jo jau piektdienas pēcpusdienā JV tiek nodots drukāšanai. Tādēļ šoreiz būs tikai ieskats ZAP priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga ziņojumā (publicējam ziņojuma fragmentus – skat. 3. lpp.), kā arī tēzes no ZAP Revīzijas komisijas, Disciplinārlietu un Iekšējās komunikācijas komisijas vadītāju teiktā.

Revīzijas komisijas priekšsēdētāja vietniece Zane Paulovska kopsapulces dalībniekus iepazīstināja ar ieteikumiem kolēģijas naudas līdzekļu tērēšanas lielākai mērķtiecībai: atšķirībā no līdzšinējās prakses revidēt ne tikai ZAP izdevumu, bet arī ieņēmumu pozīciju (atskaitījumi no advokātu honorāriem); definēt precīzus termiņus advokātu kolēģijas biedru maksājumiem; veikt ZAP darbinieku un amatpersonu pienākumu funkcionālo auditu; pēc audita izveidot ZAP izpilddirektora posteni un konkursa kārtībā atrast tā izpildītāju; ZAP darbinieku prēmēšanu veikt tikai par papildu darbu un krīzes periodā vispār, iespējams, atteikties no prēmēšanas; ņemot vērā to, ka darbs vēlētajos ZAP amatos ir brīvprātīgs, atteikties no ikgadējās vienreizējās atlīdzības ZAP amatpersonām.

Disciplinārlietu komitejas priekšsēdētājs Lauris Liepa sniedza pārskatu par komisijas piecu gadu darbu. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka šajā laikā komisija izskatījusi tikai piecas lietas (kopš pagājušās kopsapulces – nevienu) un atzina, ka komisijas locekļi par to var justies atviegloti, jo ir grūti kritizēt savus kolēģus. Taču L. Liepa arī aicināja advokatūru būt vērīgai pret sevi, pirms to sāk "tiesāt" sabiedrība un pirms tās lietvedību, secinot, ka pašpārvalde netiek galā, pārņem valsts aparāts (kā tas, piemēram, noticis Lielbritānijā).

Savukārt advokātu Iekšējās komunikācijas komisijas vadītājs Agris Bitāns stāstīja par darāmo, lai uzlabotu ZAP un advokātu, kā arī advokātu savstarpējo kontaktēšanos: jāmudina visi advokāti izmantot modernās saziņas tehnoloģijas; vajadzētu ieviest vienotu advokātu e-pasta adrešu noformējumu un šai sakarā arī advokatūras e-pasta serveri; ar iekšējās komunikācijas rīkiem modernizēt ZAP mājaslapu, sarakstē izmantot elektroniskos parakstus utt. A. Bitāns arī izteica priekšlikumu par advokatūras atzinības zīmju izveidošanu un ikgadēju piešķiršanu, piemēram, par mūža ieguldījumu, par kādas īpaši sarežģītas prāvas uzvarēšanu.

Dina Gailīte

VISI RAKSTI 12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
baisais vadonis
13. Maijs 2009 / 14:08
0
ATBILDĒT
Skačkovs stingrā vadoņa lomā. Kā jums patika?
Tomo
13. Maijs 2009 / 13:42
0
ATBILDĒT
Paši zāģē savu zaru...
Jā, cirks par rubli!
12. Maijs 2009 / 13:04
0
ATBILDĒT
Vai nav jokaini, ka vismaz reizi gadā advokāti nav spējīgi sapulcēties vienkopus, nodrošinot kopsapulces kvorumu? Drošvien visi, kas neieradās, bija nodarbināti tiesā saistībā ar lietu izskatīšanu... Vai arī vairs neuzskata par vajadzīgu pat apmeklēt kopsapulci. Kauns par saviem kolēģiem!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties